“Divu gadu tālmācības kursi reflektantiem Maskavas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē. Sagatavošanās vienotajam valsts eksāmenam (ķīmija, fizika, matemātika)" - kurss 79 900 RUB. no MSU, apmācība 30 nedēļas. (8 mēneši), datums: 2023. gada 4. decembris.
Literārs Mistrojums / / December 07, 2023
Tālmācība 10.-11.klašu skolēniem ķīmijā, fizikā un matemātikā, paredzēta diviem mācību gadiem. Apmācības programma ir paredzēta tādam mācību priekšmetu apguves līmenim, kas ir pietiekams, lai nokārtotu vienoto valsts eksāmenu ķīmijā, fizikā, matemātikā, pārliecinoša dalība Lomonosova olimpiādē ķīmijā un Maskavas Valsts universitātes ķīmijas papildu iestājpārbaudījuma nokārtošana (DVI g. ķīmija). Ir iespēja mācīties vienā, divās vai trijās disciplīnās – izvēlēties. Šo programmu izvēlas skolēni, kuri plāno iestāties augstskolās ķīmijas, ķīmiski tehnoloģiju un medicīnas jomās. Uzņemšana programmā notiek vienu gadu, un studiju maksa tiek maksāta katru gadu. Programmas apjoms stundās un apmācību izmaksas ir norādītas trīs disciplīnu komplektam vienā gadā.
Kopš 2009. gada reflektantiem notiek tālmācības kursi divus mācību gadus.
Kursu mērķis - nodrošināt augsti kvalificētu sagatavošanu iestājai tiem, kuri nevar ierasties uz pilnu slodzi sagatavošanas kursi, lai neatkarīgi no dzīvesvietas visiem būtu vienādas iespējas saņemt izglītība. Tālmācības kursos var sagatavoties ķīmijā, fizikā, matemātikā Vienotā valsts eksāmena kārtošanai un uzņemšanai Ķīmijas fakultātē. Šajos apmācību kursos sistemātiski izklāstīti priekšmeta pamati, kas jāzina visiem Maskavas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātes pretendentiem.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta studenta sagatavošanai zināšanu pārbaudes īpatnībām, kas notiek vienotā valsts eksāmena un vidusskolas VI (ķīmija) formā.
Tālmācības kursi ir paredzēti skolu absolventiem un vidusskolēniem, uz kuru vēlmes ir vērstas uzņemšana augstskolās, kurās nepieciešams augsts zināšanu līmenis gan iestājoties, gan pēc tam apmācību.
Mācību materiāls tiek pasniegts tradicionālajā secībā un noderēs skolēniem, kuriem ir pamata sagatavotības līmenis priekšmetā skolas mācību programmas ietvaros, un tiem, kuri ir nodarbojušies ar padziļinātu ķīmijas, fizikas un matemātikas apguvi un jau ir labā līmenī sagatavošana.
Mācību process balstās uz to, ka students pabeidz mācību programmu.
Liela uzmanība tiek pievērsta vienotā valsts eksāmena tipisko problēmu analīzei, iepriekšējo gadu papildu iestājpārbaudījumam (ADT) ķīmijā un Maskavas Valsts universitātes olimpiāžu variantiem. Katra studiju gada mācību programma sastāv no 30 tēmām katrā priekšmetā, kas sadalītas 30 nedēļās. Katru nedēļu distances kursi paralēli aptver jaunas tēmas trīs disciplīnās.
Mācībās galvenais uzsvars tiek likts uz studenta patstāvīgo darbu. Kursa materiālu apguvē noteicošā loma ir komunikācijai starp studentu un pasniedzēju. Visus jautājumus, kas rodas materiālu pašmācības procesā, ieteicams uzdot skolotājiem. Prasme sazināties tiek veikta, izmantojot kursos izmantoto tālmācības programmatūru. Tie ir e-pasta līdzekļi un darbu publicēšana internetā.
Pārbaudījumus vai patstāvīgos darbus skolēni izpilda laikā un nosūta skolotājam izskatīšanai. Skolotājs novērtē darbu un nosūta to atpakaļ skolēnam ar komentāriem. Visus jautājumus, kas rodas saistībā ar darbu, skolēnam ieteicams pārrunāt ar skolotāju konsultāciju ietvaros, kas tiek piešķirtas katram pārbaudāmajam darbam. Šādu konsultāciju skaits vienam darbam var būt ne vairāk kā trīs, taču, kā liecina prakse, ar to pilnīgi pietiek.
Patstāvīgā vai pārbaudes darba uzdevumu risinājumi tiek pieņemti pārbaudei elektroniskā veidā teksta veidā dokumentus vai ar roku rakstītu darbu skenētu vai digitāli fotografētu attēlu veidā studenti.
Vecākiem ir pieejama sava bērna dienasgrāmata.
Kopš 2012. gada stundu plānā ir ieviesti tiešsaistes semināri ķīmijā, kuros skolēni var klausīties lekcijas reāllaikā un uzdot jautājumus skolotājam.
Kursu ilgums – pirmais studiju gads – 30 nedēļas,
otrais studiju gads - 30 nedēļas,
nodarbību sākums - 2023. gada oktobris,
Atvaļinājumi - no 1. janvāra līdz 8. janvārim.
Pēc apmācību pabeigšanas students, kurš sekmīgi pabeidz programmu, saņems sertifikātu par kursu beigšanu.
Ja ieskaites vai ieskaites netiek laikus nokārtotas vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez pamatota iemesla, students tiek izslēgts no kursa bez naudas atmaksas..
Studentam ir pieejami mācību materiāli līdz kursa beigām, bet viņa darbs netiek pārbaudīts.
Matemātikas programma
Pirmais mācību gads (10. klase)
PLANIMETRIJA
Trijstūris (definīcija, vienlīdzības zīmes, mediānas, bisektrise, trijstūra augstumi).
Trijstūris (malu un leņķu attiecības, laukums, trīsstūru līdzība). Pārbaude.
Četrstūri (paralēlogramma, trapecveida).
Četrstūri (taisnstūris, rombs, kvadrāts). Pārbaude.
Aplis (definīcija, akordi un pieskares, centrālie un ierakstītie leņķi, apkārtmērs, apļa laukums, ierakstītie un ierobežotie apļi).
Vektori plaknē, koordinātu metode. Pārbaude.
Vienotā valsts eksāmena uzdevumu risināšana sadaļā “Planimetrija” (+Pārbaude).
TEKSTA PROBLĒMAS, PROGRESIJAS
Teksta uzdevumi (procenti, maisījumi, sakausējumi).
Vārdu uzdevumi (kustība un darbs).
Vārdu uzdevumi (veseli skaitļi). Pārbaude.
Progresijas (aritmētiskā, ģeometriskā), vienkārši uzdevumi.
Progresijas (aritmētiskā, ģeometriskā), sarežģītākas problēmas. Pārbaude.
Vienotā valsts eksāmena uzdevumu risināšana sadaļā “Teksta uzdevumi, progresijas” (+ ieskaite).
RACIONĀLIE UN IRACIONĀLI VIENĀDĀJUMI UN NEVIENĀDĪBAS
Racionālie vienādojumi.
Racionālas nevienlīdzības. Pārbaude.
Vienādojumi un nevienādības ar moduli. Pārbaude.
Iracionālie vienādojumi.
Iracionālas nevienlīdzības. Pārbaude.
Vienkāršu USE uzdevumu risināšana sadaļā “Racionālie un iracionālie vienādojumi un nevienādības” (+ tests).
Sarežģītu USE problēmu risināšana sadaļā “Racionālie un iracionālie vienādojumi un nevienādības”.
TRIGONOMETRIJA
Definīcijas, trigonometrisko funkciju pamatīpašības, to grafiki. Trigonometrisko izteiksmju transformācijas.
Vienkāršākie vienādojumi; vienādojumi, kas reducēti uz kvadrātiskiem; viendabīgs; palīgleņķa metode. Pārbaude.
Trigonometrija: vienādojumi (racionalizācijas metode; problēmas, izmantojot funkciju sin, cos robežu; uzdevumi ar pārbaudes nosacījumiem). Pārbaude.
Apgrieztās trigonometriskās funkcijas.
Trigonometriskās nevienādības. Pārbaude.
Vienkāršu vienotā valsts eksāmena uzdevumu risināšana sadaļā Trigonometrija (+tests).
Sarežģītu USE problēmu risināšana sadaļā Trigonometrija.
Jaukto tipu vienādojumi un nevienādības. Pārbaude.
Problēmas ar parametru. Pārbaude.
Pārsegtā materiāla atkārtošana. Vispārējs pārbaudījums, piemēram, vienotais valsts eksāmens.
Otrais mācību gads (11. klase)
EKSPONENTĀRĀS UN LOGARITMISKĀS FUNKCIJAS
Eksponenciālā funkcija (definīcija un īpašības). Eksponenciālo vienādojumu un nevienādību risināšana. Pārbaude
Logaritmiskā funkcija (definīcija un īpašības, vienādojumu risināšana).
Nevienādību risināšana ar logaritmiem. Pārbaude
Vienkāršu vienotā valsts eksāmena uzdevumu risināšana sadaļā “Eksponenciālās un logaritmiskās funkcijas” (+tests)
Sarežģītu USE problēmu risināšana sadaļā “Eksponenciālās un logaritmiskās funkcijas”
ANALĪZES SĀKUMS
Atvasinājums (definīcija un īpašības, elementāru funkciju atvasinājumi, pieskares funkcijas grafikam).
Funkciju izpēte, grafiku konstruēšana, uzdevumi ar analīzes elementiem.
Antiatvasinātais un integrālis (definīcija un īpašības, platību aprēķins). Pārbaude
Vienotā valsts eksāmena uzdevumu risināšana sadaļā “Analīzes sākumi” (+ ieskaite)
STEREOMETRIJA
Sadaļas “Planimetrija” atkārtošana. Teorēmu un formulu atgādinājums (+tests)
Taisnu līniju un plakņu paralēlisms. Līniju un plakņu perpendikularitāte
Daudzskaldnis (piramīda). Pārbaude.
Daudzskaldnis (kubs, paralēlskaldnis, prizma). Pārbaude.
Cilindrs, konuss, bumba.
Vektori telpā, koordinātu metode. Pārbaude.
Vienotā valsts eksāmena uzdevumu risināšana sadaļā “Stereometrija”.
ATKĀRTOJOŠS MATERIĀLS. KOMPLEKSAS PROBLĒMAS
Trigonometrijas sadaļas atkārtošana (+ tests)
Sadaļas “Racionālie un iracionālie vienādojumi un nevienādības” atkārtošana (+tests)
Sadaļas “Eksponenciālās un logaritmiskās funkcijas” atkārtošana (+ tests)
Jaukta tipa vienādojumi un nevienādības. Pārbaude.
Sistēmas. Pārbaude.
Veseli skaitļi. Pārbaude.
Problēmas ar parametru (vienkāršs).
Problēmas ar parametru (komplekss). Pārbaude.
Vienotā valsts eksāmena uzdevumu risināšana sadaļā “Sarežģītas problēmas”.
Vienotā valsts eksāmena uzdevumu risināšana sadaļā “Sarežģītas problēmas”.
Funkciju grafiki (tests).
Iestājeksāmenos piedāvāto uzdevumu analīze dažādās Maskavas Valsts universitātes fakultātēs, kas nosauktas M.V. Lomonosovs iepriekšējos gados un olimpiādēs.
Vienotā valsts eksāmena variantu problēmu analīze.
Pārsegtā materiāla atkārtošana. Vispārējs pārbaudījums, piemēram, vienotais valsts eksāmens.
Ķīmijas programma
1 studiju gads
- Ķīmijas mācību priekšmets. Ķīmijas pamatlikumi un jēdzieni. Absolūtā un relatīvā masa. Atommasas vienība. Daļiņu skaits, daļiņu skaits, Avogadro numurs.
- Ķīmijas pamatlikumi un jēdzieni. Gāzes likumi:. Ideālas gāzes stāvokļa vienādojums (Klapeirons-Mendeļejevs). Normāli apstākļi, molārais tilpums. Avogadro likums un tā sekas. Vienas gāzes relatīvais blīvums pret otru. Daļējs spiediens. Daltona likums.
- Ķīmijas pamatlikumi un jēdzieni. Komponenta satura izteikšanas metodes daudzkomponentu sistēmā (maisījums, šķīdums, kompleksā viela utt.). Akcijas: masa, mols, tilpums. Molārā koncentrācija. Blīvums.
- Aprēķins, izmantojot reakcijas vienādojumu. Problēmas, kas saistītas ar reaģentu pārpalikumu vai deficītu, problēmas, kas saistītas ar divu veidu sāļu (piemēram, vidējā un skābā sāls) maisījuma veidošanos utt.
- Atoma elektroniskā struktūra. Kvantu skaitļi. Jonu elektroniskā konfigurācija (katjonu un anjonu formas). Elementa augstākais un zemākais oksidācijas līmenis kompleksos savienojumos.
- Periodiskais likums un elementu periodiskā tabula D.I. Mendeļejevs. Būvniecības principi. Fizikālo un ķīmisko īpašību izmaiņas pa periodiskās tabulas periodiem un grupām. Īpašību izmaiņu modeļi.
- Kodolreakcijas. Radiācijas veidi. Transformāciju veidi. Pus dzīve.
- Saistība starp vielu struktūru un to fizikālajām īpašībām. Ķīmisko saišu veidi. Jonu, kovalento (polāro un nepolāro), metālisko. Vāja mijiedarbība – ūdeņraža saite, van der Vālsa mijiedarbība.
- Daļiņu ģeometrija ar kovalentu mijiedarbības veidu starp atomiem. Hibridizācijas jēdziens. Hibridizācijas veidi, centrālā atoma un daļiņu struktūras hibridizācijas noteikšana.
- Ķīmisko reakciju fizikāli ķīmiskie modeļi. Ķīmisko procesu enerģija. Reakciju termiskā ietekme. Termoķīmiskie vienādojumi un uz tiem balstīti aprēķini. Veidošanās un sadegšanas siltumi. Hesa likums.
- Ķīmisko reakciju fizikāli ķīmiskie modeļi. Ķīmisko reakciju ātrums. Darbīgo masu vienādojums. Faktori, kas ietekmē ķīmiskās reakcijas ātrumu. Vant Hofa likums. Arrēnija likums. Procesa aktivizācijas enerģija.
- Atgriezeniski un neatgriezeniski procesi. Līdzsvara konstante. Reaģentu un produktu satura noteikšanas metodes atgriezenisko procesu galīgajā sistēmā.
- Risinājumi. Šķīdinātājs un šķīdinātājs. Vielu koncentrācijas izteikšanas metodes šķīdumā. Ūdens kā šķīdinātājs. Jonu ūdens produkts. Ūdeņraža pH indikators. Vielu uzvedība šķīdumā. Elektrolīti un neelektrolīti.
- Risinājumi. Vielu uzvedība šķīdumā: skābes, bāzes, sāļi. Spēcīgi un vāji elektrolīti. Hidrolīze. Neatgriezeniska hidrolīze. Slikti šķīstoši savienojumi. Šķīdības produkts. Šķīdības noteikšana slikti šķīstošiem savienojumiem. Nogulšņu veidošanās iespējamības noteikšana slikti šķīstošiem savienojumiem.
- Redoksprocesi. Oksidētāji un reducētāji. Oksidācijas un reducēšanas produkti atkarībā no redoksreakcijas apstākļiem. Redoksreakciju izlīdzināšanas metodes: elektronu un elektronu jonu balansi.
- Redoksprocesi. Elektroķīmiskā šūna, elektrolītiskā šūna, galvaniskais elements. Standarta ūdeņraža elektrods. Metāla spriegumu klāsts. Ūdens šķīdumu un kausējumu elektrolīze. Elektrolīzes produkti. Faradeja likums.
- Vispārējā ķīmijas kursa vispārināšana un atkārtošana. Noslēguma ieskaite visam vispārējās ķīmijas kursam.
- Galvenās neorganisko savienojumu klases. Ūdeņradis: fizikālās un ķīmiskās īpašības. Ražošanas metodes rūpniecībā un laboratorijā. Dabas resursi.
- VIIA grupas elementi. Halogēni. Fluors, hlors, broms un jods, ūdeņraža halogenīdi, metālu halogenīdi, halogēnu savienojumi ar nemetāliem, skābekli saturošas halogēnu skābes, starphalogēnu savienojumi: fizikālās un ķīmiskās īpašības. Ražošanas metodes rūpniecībā un laboratorijā. Dabas resursi.
- VIA grupas elementi. Halkogēni. Skābeklis un sērs, ozons, ūdens, ūdeņraža peroksīds, sērūdeņradis, sēra dioksīds un trioksīds, sērskābes un sērskābes, sulfīdi un oksīdi: fizikālās un ķīmiskās īpašības. Allotropija un polimorfisms. Ražošanas metodes rūpniecībā un laboratorijā. Dabas resursi.
- VA grupas elementi. Pniktogēni. Slāpeklis un fosfors, nitrīdi, fosfīdi, amonjaks, slāpekļa oksīdi, slāpekļskābe un slāpekļskābe, fosfīns, hipofosforskābes, fosfora un fosforskābes, fosfora oksīdi un savienojumi ar nemetāliem: fizikālās un Ķīmiskās īpašības. Ražošanas metodes rūpniecībā un laboratorijā. Dabas resursi.
- IVA grupas elementi ir ogleklis un silīcijs un IIIA grupas elementi ir bors. Karbīdi, silicīdi, borīdi, savienojumi ar ūdeņradi, ogļskābi, silīcijskābi, borskābi: fizikālās un ķīmiskās īpašības. Ražošanas metodes rūpniecībā un laboratorijā. Dabas resursi.
- IA grupas elementi. Sārmu metāli: litijs, nātrijs, kālijs, rubīdijs, cēzijs. Metāli, metālu skābekļa savienojumi, savienojumi ar nemetāliem, hidroksīdi, sāļi: fizikālās un ķīmiskās īpašības. Ražošanas metodes rūpniecībā un laboratorijā. Dabas resursi.
- IIA un IIIA grupas elementi. Sārmzemju metāli, magnijs un alumīnijs: magnijs, kalcijs, stroncijs, bārijs, alumīnijs. metāli,
metālu skābekļa savienojumi, savienojumi ar nemetāliem, hidroksīdi, sāļi: fizikālās un ķīmiskās īpašības. Ražošanas metodes rūpniecībā un laboratorijā. Dabas resursi. - Sānu apakšgrupu elementi. Hroms, mangāns, dzelzs, kobalts, niķelis. Metāli, metālu skābekļa savienojumi, savienojumi ar nemetāliem, hidroksīdi, sāļi: fizikālās un ķīmiskās īpašības. Ražošanas metodes rūpniecībā un laboratorijā. Dabas resursi.
- Sānu apakšgrupu elementi. Varš, sudrabs, cinks, dzīvsudrabs. Metāli, metālu skābekļa savienojumi, savienojumi ar nemetāliem, hidroksīdi, sāļi: fizikālās un ķīmiskās īpašības. Ražošanas metodes rūpniecībā un laboratorijā. Dabas resursi.
- Vispārīga nodarbība par neorganisko ķīmiju. Neorganiskajā ķīmijā aptvertā materiāla atkārtošana. Noslēguma ieskaite neorganiskās ķīmijas kursa apguvei.
- Vienotajā valsts eksāmenā piedāvāto galveno problēmu veidu izskatīšana vispārējās un neorganiskās ķīmijas tēmās.
- Apsveriet galvenos problēmu veidus par vispārējās un neorganiskās ķīmijas tēmām, kas tiek piedāvāti iestājeksāmenos dažādās Maskavas Valsts universitātes fakultātēs, kas nosauktas M.V. Lomonosovs iepriekšējos gados un olimpiādēs.
- Vispārīgās un neorganiskās ķīmijas kursa nobeiguma ieskaite.
2. studiju gads
- Butlerova teorija par organisko vielu uzbūvi. Nomenklatūra. Oglekļa atomu hibridizācijas struktūra un veidi. Ķīmisko reakciju veidi organiskajā ķīmijā: pievienošana, eliminācija, aizstāšana.
- Elektroniskie (induktīvie un mezomeriskie) efekti organiskajā ķīmijā. Izomērijas veidi.
- Alkāni, cikloalkāni. Ražošanas metodes, piesātināto ogļūdeņražu ķīmiskās īpašības. Konformācijas jēdziens. Alkāni kā enerģijas avoti.
- Alkēni. Nomenklatūra. ?-saites struktūra, sagatavošanas metodes, ķīmiskās īpašības. Elektrofīlās pievienošanas reakcijas alkēniem (Markovņikova likums). Katjonu un radikāļu stabilitāte. Pārgrupējumi.
- Alkadiēni. Nomenklatūra, ķīmiskās īpašības. Konjugēto diēnu sagatavošana un īpašības: 1,2- un 1,4-pievienošana. Alkēnu un alkadiēnu polimerizācija.
- Alkīni. Nomenklatūra, ražošanas metodes un ķīmiskās īpašības. Alkīnu skābās īpašības.
- Aromātiskie ogļūdeņraži. Aromātiskuma jēdziens. Saņemšanas metodes. Ķīmiskās īpašības, elektrofīlās aizvietošanas reakcijas. Elektrofīlās aizvietošanas orientācijas jēdziens: pirmā un otrā veida orientanti. Konsekventa un nesaskaņota orientācija.
- Pārbaudes darbs par tēmu “Ogļūdeņraži”.
- Spirti (vienvērtīgie un daudzvērtīgie), fenoli, ēteri. Nomenklatūra, ražošanas metodes. Ķīmiskās īpašības: nukleofīlās aizvietošanas reakcijas, aizvietotāju eliminācija. Kvalitatīva reakcija uz hidroksilgrupu. Ēteru un fenolu sagatavošana.
- Karbonila savienojumi: aldehīdi un ketoni. Nomenklatūra, ražošanas metodes. Ķīmiskās īpašības: mijiedarbība ar ūdeni, fosfora pentahlorīdu, amonjaku utt. slāpekļa bāzes, nātrija hidrosulfīts, ciānūdeņražskābe, sudraba oksīda amonjaka šķīdums, vara (II) hidroksīds, oksidētāji.
- Karbonskābes un to atvasinājumi (anhidrīdi, skābju halogenīdi, amīdi utt.). Nomenklatūra, sagatavošanas metodes, ķīmiskās īpašības. Karbonskābes atvasinājumu savstarpējās konversijas.
- Esteri. Esterifikācijas reakcija. Tauki un eļļas.
- Tests par tēmu “Spirti, karbonilgrupas savienojumi, karbonskābes un to atvasinājumi”.
- Slāpekli saturoši organiskie savienojumi. Amīni: primārie, sekundārie, terciārie. Alifātiskie un aromātiskie amīni. Nomenklatūra, ražošanas metodes un ķīmiskās īpašības. Pamatīpašību maiņa. Kvalitatīvas reakcijas.
- Aminoskābes. Saņemšanas metodes. Dabiskās un mākslīgās aminoskābes. Peptīdi, peptīdu saite. Vāveres.
- Ogļhidrāti. Lineāras un cikliskas formas. Mono-, di- un polisaharīdi. Samazinoši un nereducējoši disaharīdi.
- O, N un S saturoši heterocikliskie savienojumi.
- Nukleīnskābes, RNS un DNS. Nukleotīdi, nukleozīdi.
- Polimerizācija, polikondensācija. Dabiskās, mākslīgās un sintētiskās šķiedras.
- Pārsegtā materiāla atkārtošana.
- Vienotajā valsts eksāmenā piedāvāto galveno uzdevumu veidu izskatīšana par organiskās ķīmijas tēmām.
- Apsveriet galvenos problēmu veidus par organiskās ķīmijas tēmām, kas tiek piedāvāti iestājeksāmenos dažādās Maskavas Valsts universitātes fakultātēs, kas nosauktas M.V. Lomonosovs iepriekšējos gados un olimpiādēs.
- Vispārējais ieskaite kursam “Organiskā ķīmija”.
- USE tipa biļešu risināšana ķīmijā.
- USE tipa biļešu risināšana ķīmijā.
- Atrisinot iespējas ķīmijā iestājeksāmenos dažādās Maskavas Valsts universitātes fakultātēs, kas nosauktas M.V. Lomonosovs iepriekšējos gados un olimpiādēs.
- Atrisinot iespējas ķīmijā iestājeksāmenos dažādās Maskavas Valsts universitātes fakultātēs, kas nosauktas M.V. Lomonosovs iepriekšējos gados un olimpiādēs.
- Vispārīgs ieskaite ķīmijā.
- Atrisinot iespējas ķīmijā iestājeksāmenos dažādās Maskavas Valsts universitātes fakultātēs, kas nosauktas M.V. Lomonosovs iepriekšējos gados un olimpiādēs. USE tipa biļešu risināšana ķīmijā. To tēmu atkārtošana, kas rada vislielākās grūtības.
- Atrisinot iespējas ķīmijā iestājeksāmenos dažādās Maskavas Valsts universitātes fakultātēs, kas nosauktas M.V. Lomonosovs iepriekšējos gados un olimpiādēs. USE tipa biļešu risināšana ķīmijā. To tēmu atkārtošana, kas rada vislielākās grūtības.
Fizikas programma
Pirmais mācību gads (10. klase)
1. nodarbība. Kinemātika. Kinemātikas pamatjēdzieni un likumi.
Mehāniskās kustības pamatjēdzieni un kinemātiskie raksturlielumi. Kinemātiskie kustību veidi. Kustības grafiskais attēlojums. x (t), v (t) un a (t) grafiki vienmērīgai un vienmērīgi paātrinātai lineārai kustībai; grafiku analīze.
Kinemātika. Problēmu risināšana
1. pārbaudījums. Ātrums, relativitāte.
2. nodarbība. Kinemātika. Kinemātikas pamatjēdzieni un likumi.
Mainīga kustība.
Taisnlīnija vienmērīgi mainīga kustība. Ķermeņu brīvais kritiens. Līklīnijas kustība. Tangenciālie un normālie paātrinājumi. Apļveida kustība. Kustības leņķiskās īpašības. Leņķī pret horizontāli izmesta ķermeņa kustība.
Stingras ķermeņa kustības kinemātikas elementi. Stingra ķermeņa translācijas un rotācijas kustība. Stingra ķermeņa plaknes kustība.
Kinemātika. Problēmu risināšana
2. pārbaude. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
3. nodarbība. Kinemātika. Turpinājums.
Vienotā valsts eksāmena uzdevumu “C” risināšanas piemēri
Pārbaudījums Nr.1. "Kinemātika"
4. nodarbība. Kinemātika. Pēdējā nodarbība.
Kinemātika. Ieskaite par vienotā valsts eksāmena uzdevumiem.
5. nodarbība. Dinamika. Ņūtona likumi ir klasiskās mehānikas pamats.
Ķermeņu mijiedarbība. Spēks. Ņūtona likumi. Inerciālo un neinerciālo atskaites sistēmu jēdziens. Galileja relativitātes princips. Svars. Ņūtona likumu pielietošana vienkāršākajos ķermeņu taisnās kustības gadījumos, ja nav berzes.
Dinamika 1. Teorija.
Dinamika 1. Problēmu risināšana.
6. nodarbība. Dinamika. Spēki mehānikā.
Spēki mehānikā. Universālās gravitācijas likums. Gravitācijas konstante. Smaguma spēka atkarība no augstuma. Ķermeņa masa. Bezsvara stāvoklis. Pārslodze. Elastīgie spēki. Huka likums. Younga modulis. Berzes spēki: sausa un viskoza berze.
Dinamika 2. Teorija.
Dinamika 2. Problēmu risināšana
7. nodarbība. Dinamika. Ņūtona likumu pielietošana.
Ņūtona likumu pielietošana ķermeņu taisnvirziena un izliekuma translācijas kustībai berzes un saišu klātbūtnē. Ņūtona likumu piemērošana materiāla punkta kustībai riņķī. Mākslīgo pavadoņu kustība. Pirmais bēgšanas ātrums.
Vienotā valsts eksāmena uzdevumu “C” risināšanas piemēri
4. tests. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
8. nodarbība. Dinamika.
Pārbaudījums Nr.2. "Dinamika"
Dinamika. Ieskaite par vienotā valsts eksāmena uzdevumiem.
9. nodarbība. Impulsa saglabāšana.
Materiālo punktu sistēmas impulss. Saikne starp materiāla punkta impulsa pieaugumu un spēka impulsu. Materiālo punktu sistēmas masas centrs. Impulsa saglabāšanas likums. Reaktīvā piedziņa.
Impulsa saglabāšana. Teorija.
Impulsa saglabāšana. Problēmu risināšana
10. nodarbība. Impulsa saglabāšana.
Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumu “C” risināšanas piemēri. Impulsa saglabāšana.
5. pārbaudījums. Impulsa saglabāšana. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
11. nodarbība. Darbs. Enerģija.
Mehāniskais darbs. Mehāniskās sistēmas kinētiskā un potenciālā enerģija. Saikne starp ķermeņa kinētiskās enerģijas pieaugumu un ķermenim pielikto spēku darbu. Konservatīvie un nekonservatīvie spēki. Potenciālā enerģija elastīgi deformēta ķermeņa gravitācijas laukā.
Darbs. Enerģija. Teorija.
Darbs. Enerģija. Problēmu risināšana.
12. nodarbība. Darbs. Enerģija.
6. tests. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”) Darbs. Enerģija.
13. nodarbība. Saglabāšanas likumi.
Mehāniskās enerģijas saglabāšanas un maiņas likumi. Saglabāšanas likumu piemērošana dažādu ķermeņu kustības gadījumu analīzei.
Enerģijas taupīšana. Teorija.
Saglabāšanas likumi. Problēmu risināšana.
7. tests. Saglabāšanas likumi. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
14. nodarbība. Saglabāšanas likumi.
Saglabāšanas likumi mehānikā. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumu “C” risināšanas piemēri.
"Saglabāšanas likumi mehānikā." Ieskaite par vienotā valsts eksāmena uzdevumiem.
KR3. Saglabāšanas likumi mehānikā.
15. nodarbība. Statika. Ķermeņu līdzsvara nosacījumi.
Spēku pievienošana. Nosacījumi ķermeņa translācijas un rotācijas kustības trūkumam. Spēka moments ap asi. Mirkļu likums. Ķermeņa smaguma centrs. Stabils, nestabils un vienaldzīgs ķermeņu līdzsvars.
Statika. Teorija.
Statika. Problēmu risināšana.
16. nodarbība. Hidrostatika.
Spiediens. Atmosfēras spiediens. Toričelli pieredze. Spiediena mērvienības: paskals, mm Hg. Art. Atmosfēras spiediena izmaiņas atkarībā no augstuma.
Paskāla likums. Šķidruma spiediens uz trauka dibenu un sienām.
Arhimēda likums. Peldēšana tel.
Hidrostatika. Teorija.
Hidrostatika. Problēmu risināšana.
17. nodarbība. Statika un hidrostatika.
Statika. Hidrostatika. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumu “C” risināšanas piemēri.
8. tests. Statika. Hidrostatika. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
18. nodarbība. Molekulārās kinētiskās teorijas pamati.
Molekulārās kinētiskās teorijas pamatprincipi un to eksperimentālais pamatojums.
Molekulārās kinētiskās teorijas pamati. Teorija.
9. tests. IKT pamatnoteikumi (Vienotā valsts eksāmena uzdevumi “A” un “B”)
19. nodarbība. Ideālie gāzes likumi.
Ideāla gāze. Ideālas gāzes stāvokļa vienādojums. Izoprocesi.
Ideāla gāze. Ideālas gāzes molekulāri kinētiskās teorijas pamatvienādojums. Ideālas gāzes stāvokļa vienādojums. Izotermiskie, izohoriskie un izobariskie procesi un to grafiskais attēlojums koordinātu asīs P-V, V-T un P-T.
Ideālie gāzes likumi. Teorija.
Ideālie gāzes likumi. Problēmu risināšana.
20. nodarbība. Ideālie gāzes likumi.
Ideālie gāzes likumi. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumu “C” risināšanas piemēri.
10. pārbaudījums. Ideālie gāzes likumi. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
21. nodarbība. Termodinamikas pamati.
Termodinamiskās sistēmas iekšējā enerģija. Siltuma un darba daudzums kā iekšējās enerģijas izmaiņu mērs. Pirmais termodinamikas likums. Monatomiskas ideālās gāzes siltumietilpība izohoriskos un izobāriskos procesos. Adiabātiskā procesa jēdziens. Pirmā termodinamikas likuma piemērošana ideālai gāzei. Gāzes darba aprēķins, izmantojot pV diagrammas.
TD pamati. Teorija.
TD pamati. Problēmu risināšana.
22. nodarbība. Termodinamikas pamati.
Siltumdzinēju darbības fiziskā bāze. Otrais termodinamikas likums ir dabā notiekošo procesu neatgriezeniskums. Siltumdzinēja efektivitāte un tā maksimālā vērtība.
Termodinamikas pamati 2. Teorija.
Termodinamikas pamati 2. Problēmu risināšana.
23. nodarbība. Termodinamikas pamati.
11. pārbaudījums. Termodinamikas pamati. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
KR 4. Ideāla gāze. TD pamati.
24. nodarbība. Vielas agregācijas stāvokļa izmaiņas.
Iztvaikošana. Iztvaicēšana, vārīšana. Īpatnējais iztvaikošanas siltums. Piesātināts tvaiks. Vārīšanās temperatūras atkarība no spiediena.
Mitrums. Relatīvais mitrums.
Fāžu pārejas. Siltuma bilances vienādojums.
Mitrums. Teorija.
Mitrums. Problēmu risināšana.
KR5. Termodinamika. Tvaiku īpašības.
25. nodarbība. Virsmas spraigums šķidrumos.
Virsmas spraiguma spēks. Slapināšanas un nesamirkšanas parādības. Spiediens zem izliektas šķidruma virsmas. Kapilārās parādības.
Mitrums. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumu “C” risināšanas piemēri.
12. pārbaudījums. Agregācijas stāvokļa izmaiņas. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
KR5. Termodinamika. Tvaiku īpašības.
26. nodarbība. Elektrostatikas pamati.
Kulona likums. Elektriskā lauka stiprums. Lauka superpozīcijas principa pielietošana. Gausa teorēma. Vadītāji un dielektriķi. Lādētu daļiņu kustība vienmērīgā elektrostatiskā laukā.
Elektrostatika 1. Teorija.
Elektrostatika 1. Problēmu risināšana.
27. nodarbība. Elektrostatikas pamati.
Potenciāla un potenciāla atšķirība. Saistība starp potenciālu starpību un elektrostatiskā lauka intensitāti. Vienmērīgi uzlādētas plaknes, sfēras un lodes elektrostatiskais lauks. Elektriskā jauda. Kondensatori. Elektriskā lauka enerģija.
Elektrostatika 2. Turpinājums.
Elektrostatika 2. Problēmu risināšana.
27. nodarbība. Elektrostatikas pamati.
Elektrostatika. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumu “C” risināšanas piemēri.
13. pārbaudījums. Elektrostatika (vienotā valsts eksāmena uzdevumi “A” un “B”)
KR6. Elektrostatika
28. nodarbība. Pastāvīga elektriskā strāva.
Strāva, spriegums, elektriskā pretestība. Oma likums ķēdes posmam (viendabīgai un nehomogēnai) un visai ķēdei. Pašreizējā avota EMF. Vadu seriālais un paralēlais savienojums. Kirhhofa noteikumi.
Līdzstrāva 1. Teorija.
Līdzstrāva 1. Problēmu risināšana.
29. nodarbība. Tiešā elektriskā strāva (turpinājums).
Darbs un strāvas jauda. Džoula-Lenca likums.
Elektriskā strāva metālos.
Elektriskā strāva elektrolītos. Elektrolīzes likumi.
Elektriskā strāva vakuumā. Elektronu caurule - diode. Katodstaru lampa.
Pusvadītāji. Termistors un fotorezistors.
Līdzstrāva 2. Teorija.
Līdzstrāva 2. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumu “C” risināšanas piemēri.
30. nodarbība. Tiešā elektriskā strāva 3.
14. pārbaudījums. D.C. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
KR7. D.C.
Otrais mācību gads (11. klase)
31. nodarbība. Magnētisms.
Magnētiskā lauka indukcija. Magnētiskā lauka ietekme uz strāvu nesošiem vadītājiem. Ampera likums. Magnētiskā lauka ietekme uz kustīgu lādiņu. Lorenca spēks.
Strāvu magnētiskais lauks. Teorija.
Strāvu magnētiskais lauks. Problēmu risināšana.
32. nodarbība. Magnētisms.
15. pārbaudījums. Magnētisms. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
Magnētisms. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumu “C” risināšanas piemēri.
33. nodarbība. Magnētisms (turpinājums). Elektromagnētiskā indukcija.
Elektromagnētiskās indukcijas fenomens. Magnētiskā plūsma. Faradeja elektromagnētiskās indukcijas likums. Lenca likums. Pašindukcija. Induktivitāte. Pašizraisīta emf. Magnētiskā lauka enerģija.
Elektromagnētiskā indukcija. Teorija.
Elektromagnētiskā indukcija. Problēmu risināšana.
16. pārbaudījums. Magnētisms. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
34. nodarbība. Magnētisms.
Magnētisms. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumu “C” risināšanas piemēri.
KR9. Magnētisms.
35. nodarbība. Brīvas mehāniskās un elektromagnētiskās vibrācijas.
Brīvas vibrācijas. Harmoniskās vibrācijas. Svārstību periods, frekvence, amplitūda un fāze. Atsperes slodzes svārstības, matemātiskais svārsts. Brīvas elektromagnētiskās svārstības svārstību ķēdē.
Brīvas vibrācijas. Teorija.
Brīvas vibrācijas. Problēmu risināšana.
17. pārbaudījums. Brīvas vibrācijas. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
36. nodarbība. Brīvas mehāniskās un elektromagnētiskās vibrācijas.
Brīvas vibrācijas. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumu “C” risināšanas piemēri.
37. nodarbība. Piespiedu mehāniskās un elektromagnētiskās vibrācijas.
Piespiedu vibrācijas. Rezonanse.
Piespiedu vibrācijas. Teorija.
Piespiedu vibrācijas. Problēmu risināšana.
38. nodarbība. Piespiedu mehāniskās un elektromagnētiskās vibrācijas.
Piespiedu vibrācijas. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumu “C” risināšanas piemēri.
Piespiedu vibrācijas. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
39. nodarbība. Piespiedu svārstības elektriskajās ķēdēs - maiņstrāva.
Maiņstrāva elektriskā strāva. Periodiski mainīga sprieguma un strāvas amplitūda un efektīvā (efektīvā) vērtība.
Maiņstrāvas ražošana, izmantojot indukcijas ģeneratorus. Transformators. Elektriskās enerģijas pārvade.
Aktīvā, kapacitatīvā un induktīvā pretestība harmoniskās maiņstrāvas ķēdē.
Viļņu procesu jēdziens. Ceļojošo viļņu vienādojums.
RLC ķēde. Teorija.
RLC ķēde. Problēmu risināšana.
18. pārbaudījums. Svārstības un viļņi. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
40. nodarbība. Viļņi.
Viļņu procesu jēdziens. Ceļojošo viļņu vienādojums.
Teorija. Viļņi.
Problēmu risināšana. Viļņi.
19. pārbaudījums. Svārstības un viļņi. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
41. nodarbība. Mehāniskās un elektromagnētiskās vibrācijas un viļņi.
Svārstības un viļņi. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumu “C” risināšanas piemēri.
KR10. Svārstības un viļņi.
42. nodarbība. Fizikālās optikas elementi. Traucējumi.
Gaismas viļņu īpašības. Gaismas traucējumi. Saskaņotība. Junga pieredze. Nosacījumi maksimumu un minimumu veidošanai traucējumu modelī.
Traucējumi. Teorija.
Traucējumi. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi.
43. nodarbība. Fizikālās optikas elementi. Difrakcija.
Gaismas difrakcija. Huygens-Fresnel princips. Difrakcijas režģis.
Gaismas polarizācija. Gaismas izkliede. Spektroskops.
Difrakcija. Teorija.
Viļņu optika. Problēmu risināšana.
44. nodarbība. Fizikālās optikas elementi. Difrakcija.
Interference un difrakcija. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi.
45. nodarbība. Fizikālās optikas elementi. Gaismas kvanti.
Gaismas korpuskulārās īpašības. Foto efekts. Fotoelektriskā efekta likumi. Fotons. Einšteina vienādojums fotoelektriskajam efektam. Einšteina vienādojums fotoelektriskajam efektam. Viegls spiediens.
Gaismas kvanti. Problēmu risināšana.
46. nodarbība. Fizikālās optikas elementi.
Gaismas kvanti. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi.
47. nodarbība. Relativitātes teorijas elementi.
Relativitātes teorijas postulāti (Einšteina postulāti). Masas un enerģijas attiecības.
Relativitātes teorijas elementi. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi.
48. nodarbība. Ģeometriskā optika.
Gaismas atstarošanas un laušanas likumi. Plakans spogulis. Totālās (iekšējās) refleksijas fenomens. Prizma. Attēlu konstruēšana šajās optiskajās sistēmās.
Ģeometriskā optika. Teorija.
Ģeometriskā optika. Problēmu risināšana.
49. nodarbība. Ģeometriskā optika.
19. pārbaudījums. Ģeometriskā optika. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
Ģeometriskā optika. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumu “C” risināšanas piemēri.
50. nodarbība. Ģeometriskā optika. Lēcas.
Plānās lēcas. Objektīva formula. Palielinājums, ko nodrošina lēcas. Sfērisks spogulis. Attēla konstruēšana konverģējošajos un diverģējošajos objektīvos. Optiskie instrumenti: palielināmais stikls, kamera, projekcijas iekārta, mikroskops. Acs. Attēlu konstruēšana optiskajās sistēmās.
Ģeometriskā optika. Teorija. Lēcas.
inzy. Problēmu risināšana.
51. nodarbība. Ģeometriskā optika.
KR11. Optika.
Ģeometriskā optika. Ieskaite par vienotā valsts eksāmena uzdevumiem.
52. nodarbība. Fotometrijas elementi.
Fotometrijas elementi. Starojuma intensitāte (plūsmas blīvums). Gaismas plūsma. Apgaismojums.
20. pārbaudījums. Fotometrijas elementi. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
Fotometrijas elementi. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumu “C” risināšanas piemēri.
53. nodarbība. Ģeometriskā optika.
21. pārbaudījums. Ģeometriskā optika. (Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”)
Ģeometriskā optika. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumu “C” risināšanas piemēri.
54. nodarbība. Atoms un atoma kodols.
Rezerforda eksperimenti par ?-daļiņu izkliedi. Atomu planētu modelis. Bora kvantu postulāti. Enerģijas emisija un absorbcija atomā. Nepārtrauktie un līniju spektri. Spektrālā analīze.
Eksperimentālās metodes uzlādētu daļiņu reģistrēšanai: mākoņu kamera, Geigera skaitītājs, burbuļkamera, fotoemulsijas metode.
22. pārbaudījums. Atoms un atoma kodols. Fotometrijas elementi. Vienotie valsts pārbaudījuma uzdevumi “A” un “B”
55. nodarbība. Atoms un atoma kodols.
Atoma kodola sastāvs. Izotopi. Atomu kodolu saistīšanas enerģija. Kodolreakciju jēdziens. Radioaktivitāte. Radioaktīvā starojuma veidi un to īpašības. Kodolķēdes reakcijas. Termonukleārā reakcija.
Radioaktīvā starojuma bioloģiskā ietekme. Radiācijas aizsardzība.
Atoms un atoma kodols. Vienotā valsts pārbaudījuma uzdevumi.
56. nodarbība. Kursa atkārtošana.
Pagājušo gadu Lomonosova Maskavas Valsts universitātes olimpiāžu uzdevumu biļešu iespējas.
57. nodarbība. Kursa atkārtošana.
Iestājeksāmenos piedāvāto uzdevumu analīze dažādās Maskavas Valsts universitātes fakultātēs, kas nosauktas M.V. Lomonosovs iepriekšējos gados un olimpiādēs.
Prakses eksāmens, pamatojoties uz Vienotā valsts eksāmena materiāliem
58. nodarbība. Kursa atkārtošana.
Iestājeksāmenos piedāvāto uzdevumu analīze dažādās Maskavas Valsts universitātes fakultātēs, kas nosauktas M.V. Lomonosovs iepriekšējos gados un olimpiādēs.
Prakses eksāmens, pamatojoties uz Vienotā valsts eksāmena materiāliem
59. nodarbība. Kursa atkārtošana.
Vienotā valsts eksāmena variantu problēmu analīze
60. nodarbība. Fināls.
Vienotā valsts eksāmena variantu problēmu analīze