Mūzika. Kā klausīties un baudīt - kurss 17 100 rubļi. no Sinhronizācija, apmācība, Datums: 2023. gada 29. novembris.

Lieliski komponisti

Skatīsimies video nodarbības, klausīsimies un analizēsim skaņdarbus. Pētīsim izcilu komponistu biogrāfijas, stilu iezīmes un galvenos paņēmienus.

Vivaldi
Priesteris, kurš rakstīja perfektu baroka popmūziku

Vivaldi dzīve: 500 koncerti, arhibīskapa dusmas un aizmirstība
Operas ārijas: ostinato ritms un spēcīgas emocijas
Cikls “Gadalaiki”: tremolo un dabas skaņas

Bahs
Polifonijas meistars un komponists, kurš bija priekšā savam laikam

Baha dzīve: ērģeles, aklums un pēcnāves slava
Prelūdijas un fūgas: matemātiskā precizitāte un kontrapunkts
Korāles prelūdijas un Svētā Mateja pasija: garīgās mūzikas emocionālā spriedze
Brandenburgas koncerts Nr. 5, “Goldberga variācijas” un “Kafijas kantāte”: mūzika izklaidei un koncerts kā konkurss

Mocarts
Brīnumbērns, kurš radīja perfektu harmoniju

Mocarta dzīve: bērnu ekskursijas, brīvā mākslinieka ceļš un noslēpumaina nāve

“Mazā nakts serenāde” un 40. simfonija: mūzikas skaistums un kontrasts
“Turkish Rondo” un 23.koncerts klavierēm un orķestrim: Mocarta klavieru hita formula
“Figaro laulības” un “Dons Džovanni”: operas muzikālā dramaturģija

Bēthovens
Dumpinieks, kurš pavēra ceļu romantiķiem

Bēthovena dzīve: sacelšanās, veiksme un dzirdes zudums
“Pathétique” un “Moonlight” sonātes: emocijas un noteikumu pārkāpšana
3. un 5. simfonija: Bēthovena parakstu recepte monumentālajai mūzikai
9. simfonija: avangarda elementi un darbības aina

Šopēns
Polijas trimda, kas radīja revolūciju mūzikas žanros

Šopēna dzīve: sacelšanās, nelaimīga mīlestība un iekarotā Parīze
“Revolucionārā etīde” un Prelūdija do minorā: mazo žanru jauna dzīve
Mazurka a minorā un polonēze “Varonīgs”: kā poļu dejas iekaroja pasauli
Balāde Nr.1 ​​un Koncerts Nr.1 ​​klavierēm un orķestrim: epopeja bez vārdiem un Šopēna koncertformula

Vāgners
Mūžīgais parādnieks, kurš uz visiem laikiem pārvērta operu par kino un nogalināja klasisko harmoniju

Vāgnera dzīve: parādi, antisemītisms un revolūcija operā
Opera "Das Rheingold": vadmotīvi un episkā mūzika
Opera "Tristāns un Izolda": klasiskās harmonijas iznīcināšana

Čaikovskis
Pirmais krievu komponists, kurš iekaroja Rietumus

Čaikovska dzīve: nemiers, mīlas drāmas un panākumi Rietumos
Operas “Jevgeņijs Oņegins” un “Pīķa dāma”: psiholoģisms un “trīs kāršu noslēpums”
"Ziemas sapņi", 1. klavierkoncerts un 6. simfonija: Čaikovska programmā orķestra mūzika
Baleti “Gulbju ezers” un “Riekstkodis”: muzikālā teātra filozofiskais zemteksts

Rahmaņinovs
20. gadsimta pēdējais romantiķis

Rahmaņinova dzīve: zaudētie īpašumi, dzīvību glābjoša hipnoze un emigrācija
Prelūdija Nr.12 un etīde-glezniecība E-dur: zvani un jauns žanrs
“Lilac” un Vocalise: jutekliskā vokālā mūzika
“Visas nakts vigīlija”: līdzsvars starp inovācijām un tradīcijām
Trešais klavierkoncerts “Simfoniskās dejas”: monotemātisms un netverama melodija

Prokofjevs
Mūžīgais dumpinieks, kurš šokēja visu pasauli

Prokofjeva dzīve: nežēlība, darbs ar Eizenšteinu un represijas
“Klasiskā simfonija”, 3.koncerts klavierēm un orķestrim un 7.simfonija: futbola mačs, konstruktīvisms un neoklasicisms
“Pēteris un vilks” un “Aleksandrs Ņevskis”: mūzika kino un animācijai
Baleti "Tērauda lēciens" un "Romeo un Džuljeta": fabrikas ritms un filmu montāža muzikālajā teātrī

Šostakovičs
Komponists, kurš pārvērta mūziku par ieroci

Šostakoviča dzīve: muzikālie eksperimenti, Ļeņingradas vajāšana un aizstāvēšana
Prelūdijas un fūgas: baroks 20. gs
Stīgu kvartets Nr.8: monogrammas motīvs un Šostakoviča pārdzīvojumi
7. simfonija: noteikumu pārkāpšana un iebrukuma tēma

Kā saprast mūziku

7 lekcijās iepazīsimies ar galvenajiem mūzikas darbības principiem: no klasikas un avangarda līdz mūsdienu roka un popdziesmām

lekcija 1
Kā mūzika ietekmē cilvēku?
Cilvēka ķermenis pakļaujas bioritmiem un fizikas likumiem. Šī iemesla dēļ dažas skaņas mums šķiet patīkamas, bet citas - skarbas un satraucošas. Vebinārā mēs noskaidrosim, kā komponisti izmanto šo fizioloģijas iezīmi. Mēs arī uzzināsim:
Kāpēc daži akordi mums šķiet patīkami, bet citi nē?
Kā mūsu skaistuma izjūta mūzikā ir saistīta ar fizikas likumiem
Kā melodijā nodot trauksmi, bēdas, mieru, prieku un pārsteigumu, lai klausītāji no jebkuras vietas pasaulē to sajustu
Kāpēc mēs enerģiski dejojam pie dažām dziesmām un brīvāk pie citām?
Kas ir mažora, minora, sinkopācijas un virstona skalas un kā šie termini palīdz izprast mūziku?

lekcija 2
Kā izprast mūzikas formas
Līdz 20. gadsimtam darba forma bija arī tā saturs. Tas ir iemesls, kāpēc simfonijas un operas bija tik garas. Vebināra laikā apskatīsim galvenos pagātnes mūzikas žanrus un izdomāsim, kā tos klausīties, lai tos izbaudītu. Piemēram, noskaidrosim, kā darbojas simfonijas forma, un iemācīsimies to “lasīt” kā grāmatu. Mēs arī uzzināsim:
Kā saprast simfonijas emocionālo sižetu
Kā klasiskā un modernā laikmeta simfonijas atšķiras pēc nozīmes un satura?
Kā darbojas tādas formas kā sonāte, koncerts, variācijas un fūga
Kas ir polifonija un kā klausīties baroka laikmeta polifoniskos darbus
Kas notika ar klasiskajām mūzikas formām 20. gadsimtā un kāpēc tagad mēs tās praktiski neizmantojam

lekcija 3
Kā klausīties orķestri
Klausoties skaņdarbu orķestra izpildījumā, mēs ne vienmēr aizdomājamies par to, kāpēc komponists partiju devis konkrētam instrumentam. Vebinārā runāsim par to, kā tapa orķestris un kādu raksturu nodod katra instrumenta skanējums. Mēs arī uzzināsim:
Kā komponists izvēlas solo instrumentu
Kā attīstījušies instrumenti orķestrī un kuri no tiem palikuši pagātnē
Kāpēc klarnetes partija nav rakstīta no notīm, kas patiesībā skan skaņdarbā?
Kādus žestus orķestranti izmanto, lai sazinātos koncerta laikā, un kāpēc mežragu spēlētāji pauzēs krata ragus?
Kāpēc vajadzīgs diriģents un kā izmērīt viņa prasmi?

lekcija 4
Kā klausīties avangardu
20. gadsimta komponisti izdarīja kaut ko dīvainu. Viņu mūziku, ko mēs saucam par avangardisku, ir grūti un nepatīkami klausīties. Vebinārā uzzināsim, kāpēc tā notiek un kā pareizi uztvert avangarda mūziku. Noskaidrosim, kādas nozīmes var identificēt tik smagās melodijās, un mācīsimies pēc auss atšķirt moderno, postmoderno un metamoderno mūziku. Mēs arī uzzināsim:
Kāpēc avangarda mūziku bieži ir grūti dzirdēt
Kā līdzskaņas un disonanses ietekmē cilvēka ķermeni?
Kā mūzika mainījās no modernās uz postmoderno un no postmodernās uz metamoderno
Kā Vāgners lauza klasisko harmoniju
Kāpēc tiek uzskatīts, ka 20. gadsimts mūzikā sākās 1913. gadā?

lekcija 5
Kā klausīties džezu un blūzu
Džezs un blūzs nav klasika, bet arī nav pops. Klausīties šādu mūziku ir gan patīkami, gan grūti reizē. Vebinārā noskaidrosim, no kā sastāv džezs un blūzs un kā tie atšķiras viens no otra. Redzēsim, kā džezs ietekmēja 20. gadsimta klasisko mūziku. Mēs arī uzzināsim:
Kas ir džeza standarts un blūza skala?
Kā tiek veidoti pamata džeza akordi un pēc kādiem likumiem tie ir savienoti
Kā darbojas sadarbības džeza improvizācija?
Ar ko džezs atšķiras ne tikai no blūza, bet arī no klasiskās un popmūzikas?
Cik smagi un nesaprotami akordi ietekmē cilvēku

lekcija 6
Kā klausīties roku
Neskatoties uz šķietamo formas vienkāršību, rokmūzika ir īsts lauks eksperimentiem ar harmoniju, režīmiem, ritmiem un toņiem. Taču nereti šie atklājumi un eksperimenti slēpjas aiz izpildītāja balss tembra un dziesmas teksta. Vebinārā rokmūziku pētīsim tikpat nopietni kā klasisko mūziku un detalizēti aplūkosim tajā izmantotos ritmus, harmoniskās kustības un režīmus. Mēs arī uzzināsim:
Kā pēc auss atšķirt vienu akmeņu veidu no cita
Kā roka akordi atšķiras no akordiem klasiskajā un popmūzikā?
Kā mūs ietekmē akordi un ritmi no slavenākajām roka kompozīcijām
Kā Toms Jorks (Radiohead) eksperimentēja ar akordiem, Zemfira ar ritmu un Fredijs Merkūrijs (Queen) ar taustiņiem

lekcija 7
Kā klausīties popmūziku
Popmūzika šķiet vienkāršāka un piezemētāka nekā klasika vai džezs. Taču patiesībā, lai radītu populāru hitu un izsauktu klausītājā īstās emocijas, popdziesmas autoram ļoti labi jāizprot harmonijas un melodijas likumi. Vebinārā atcerēsimies visu iepriekšējos vebināros apgūto un redzēsim, kā popmūzikā darbojas harmonija, režīms un ritms. Mēs arī uzzināsim:
Kāpēc akordu izvēle popdziesmai ir grūts psiholoģisks darbs
Ko interesantu popžanri ienesa mūzikas evolūcijā?
Ar ko popmūzika atšķiras no rokmūzikas akordu un režīmu ziņā?
Kā ir strukturētas populāras melodijas un no kādiem elementiem tās sastāv
Kādās sadaļās ir sadalītas popdziesmas un kādiem nolūkiem šīs sadaļas kalpo?

Mūzikas klubs

Klausīsimies mūzikas skaņdarbus un audio lekcijas ar šo darbu analīzi. Iepazīsimies ar mūzikas paņēmieniem, izmantojot klasisko un mūsdienu hītu piemēru

1. nodarbība
Mūzikas likumi
Billija Eiliša "Nav laika mirt"
Bahs "Prelūdija Do mažorā"

Ko mēs mācāmies:
Pirmajā blokā tiksim galā ar aparatūru: uzzināsim, kas ir akordi, kādu lomu tie spēlē mūzikā un kā tos atšķirt no melodijas. Šīs zināšanas palīdzēs saprast, kā darbojas mūzikas likumi. Tas nozīmē apzināti klausīties mūziku un gūt no tās vairāk prieka.

2. nodarbība
Muzikāla manipulācija
Vivaldi "Gadalaiki. ziema"
Hendelis "Passacaglia"
Karaliene "Show Must Go On", "We Are the Champions"
Mocarta "Sonāte Nr. 11, 2. daļa"
Adele "Kāds kā tu", "Ripošana dziļumā"
Čaikovska "5. simfonija"

Ko mēs mācāmies:
Visa mūzika – no baroka līdz mūsdienu popam – ir balstīta uz vienkāršiem (un ne tik vienkāršiem) paņēmieniem, kas mūs spēcīgi ietekmē. Šajā blokā mēs iepazīsimies ar šādām manipulācijām un mācīsimies tās atpazīt. Pievērsiet īpašu uzmanību savām emocijām, lai pamanītu šādus “kutelīgus” mirkļus.

3. nodarbība
Muzikālie eksperimenti
Zemfira “Augšāmcelšanās”, “Atstāsim tā”, “Londonas debesis”
Bēthovens "9. simfonija"
Radiohead "Karmas policija", "Just"

Ko mēs mācāmies:
Īstu hitu var radīt ne tikai izmantojot universālos mūzikas likumus un paņēmienus manipulēšanai ar klausītāju, bet arī tos pārkāpjot. Šajā blokā mēs analizējam stilīgākos un neaizmirstamākos muzikālos eksperimentus. Sagatavojieties meklēt, kas šajos ierakstos “nogāja greizi”.

4. nodarbība
Nākotnes mūzika

Noskaidrojām, kādi likumi un manipulācijas paņēmieni tika izstrādāti pagātnes mūzikā, kādi eksperimenti parādās tagadnes mūzikā. Kāda būs nākotnes mūzika? Anna to apspriež šī bloka nodarbībā.

Džezs

5 vebināros kopā ar pasniedzēju sapratīsim džezu un saņemsim atbildes uz visiem jautājumiem par šo mūzikas stilu

vebinārs 1
Kā darbojas džezs: harmonija un improvizācija
Kāpēc improvizācijai džezā ir tik liela nozīme? Kā džezā darbojas harmonija? Un kādus instrumentus spēlē džeza mūziķi? Uz šiem jautājumiem atbildēsim lekcijā. Noskaidrosim, pēc kādiem noteikumiem tiek veidota džeza mūzika, un sadalīsim džeza kompozīciju atsevišķos elementos. Izdomāsim arī to:

Kas ir šūpoles
Kā mijiedarbība notiek džeza grupā?
Kāpēc džezā izpildītāji ir svarīgāki par komponistiem?
Kā džezs atšķiras no citiem mūzikas stiliem?

vebinārs 2
Kā tiek spēlēts džezs: galvenā tēma, kods un forma
Ja džezā tik svarīga ir improvizācija, vai mūziķi var spēlēt, ko vien vēlas? Šajā lekcijā uzzināsim, kāpēc džezs nebūt nav haotiska, bet stingri strukturēta mūzika. Sapratīsim, kāda muzikālā forma ir džeza pamatā, un iemācīsimies to atpazīt pēc auss. Izdomāsim arī to:

Kas ir kods
Kā atšķirt ievadu no galvenās tēmas un tēmu no solo
Kādu lomu improvizācijā spēlē vokālists?
Kā džeza spēlētāji gatavojas priekšnesumam

3. nodarbība
Kā džezs ieguva popularitāti: humors, solis un svingas
Kā džezam izdevās kļūt par sava laika populārāko mūziku? Lai atbildētu uz šo jautājumu, iegremdēsimies 20., 30. un 40. gadu džeza atmosfērā. Iepazīsimies ar dažādiem džeza stiliem un izpratīsim to izpildījuma iezīmes. Izdomāsim arī to:

Kādu vietu svingā ieņēma improvizācija?
Kāpēc divdesmito gadu džezu nav iespējams iedomāties bez humora
Kas ir šūpoles un kā to noteikt pēc auss
Kādi vēstures notikumi ietekmēja džeza izplatību?

4. nodarbība
Kā džezs kļuva sarežģītāks un dziļāks: Čārlijs Pārkers, Mailzs Deiviss un Džons Koltreins
Kāpēc džezs pārstāja būt populārākā mūzika pasaulē? Un kā viņš ieguva elitārisma auru? Šajā lekcijā mēs izpētīsim 50., 60. un 70. gadu džezu. Uzzināsim, kā notika galvenie atklājumi džezā, dzirdēsim jaunus stilus un sapratīsim, kāpēc leģendāru džeza mūziķu mūzika ir spoža. Izdomāsim arī to:

Kas ir bībops un kāpēc tas kļuva populārs?
Kā mainījusies džeza improvizācija
Kā parādījās brīvais džezs?
Ar kādām grūtībām saskārās džeza spēlētāji un kā tas ietekmēja viņu mūziku?

5. nodarbība
Kā skan modernais džezs: Kendriks Lamārs, eksotika un stilu sajaukums
Līdz 70. gadu beigām džeza spēlētāji izmēģināja visus iespējamos jauninājumus un nomierinājās, un džezs sajaucās ar citiem mūzikas stiliem. Šajā lekcijā uzzināsim, kā skan mūsdienu džezs un sapratīsim, kā džezs ir mainījis mūsdienu mūzikas kultūru. Izdomāsim arī to:

Kāpēc džeza mūziķi iegūst Grammy balvas kategorijās, kas nav džeza kategorijas?
Kādi eksotiskie instrumenti ietekmēja mūsdienu džezu?
Kā džeza mūzika ietekmēja hiphopu un hiphops ietekmēja džezu
Kas kopīgs reperim Kendrikam Lamāram, mūziķim Flying Lotus un pianistam Herbijam Henkokam?