Zemes kodols var ieskaut seno okeāna dibenu ar kalniem, kas ir piecas reizes garāki par Everestu
Literārs Mistrojums / / September 19, 2023
Tas var izraisīt seismiskas anomālijas.
Zinātnieki no Alabamas universitātes (ASV) izveidots visdetalizētākā mūsu planētas dienvidu puslodes ģeoloģiskā karte un nonāca pie secinājuma, ka tās kodols varētu ielikt sena okeāna dibenā, uz kura atrodas gigantiski kalni – aptuveni piecas reizes augstāki Everests.
Ģeologus jau sen ir mulsinājusi robeža starp apvalku un kodolu, kas atrodas aptuveni 3200 kilometrus zem Zemes virsmas. To sauc par īpaši zema ātruma zonu (ULVZ), jo seismiskie viļņi šajā zonā pēkšņi palēninās.
Lai labāk izprastu šo anomāliju, autori izmantoja 15 monitoringa stacijas Antarktīdas ledū, lai trīs gadu laikā kartētu seismiskos viļņus no zemestrīcēm.
Pirmā lieta, ko uzzinājām, ir tas, ka ULVZ zona ir daudz plašāka, nekā tika uzskatīts iepriekš. Tas atradās "lielā dienvidu puslodes daļā", kas liecina, ka slānis pārklāj visu kodolu.
Pēc tam autori izveidoja vairākus datormodeļus, lai noteiktu šī reģiona sastāvu. Modelēšana ir parādījusi, ka tā var sastāvēt no senās garozas gabaliņiem, kas gadsimtu gaitā tika absorbēti no virsmas tektonisko plākšņu kustības laikā.
Autori atzīmē, ka tā sastāva dēļ okeāna dibens ir ideāls kandidāts šim slānim. Tas ir ļoti blīvs un pietiekami smags, lai izkristu cauri mantijai. Un tur tas saskārās ar spēcīgu spiedienu no kodola un kļuva karstumizturīgāks, kas noved pie seismisko viļņu palēninājuma.
Tas viss liecina, ka ULVZ pamatā ir pakļauti okeāna materiāli.
Samanta Hansena
Pētījuma vadošais autors un ģeoloģijas zinātņu profesors Alabamas Universitātē (ASV)
Tomēr, pirms šis jaunais slānis nonāks zinātniskajās grāmatās, būs jāveic vairāk pētījumu, lai izslēgtu citus iespējamos skaidrojumus.
Pastāv teorija, ka seismiskās anomālijas izraisa īpašs kušanas stāvoklis, ko mēs līdz galam nesaprotam.
Samanta Hansena
Iespējams arī, ka ULVZ varētu izraisīt nezināms materiāls, kas izveidojies unikālu ķīmisku reakciju rezultātā, kas varētu būt notikušas Zemes centrā pirms miljoniem gadu. Pārliecinošu atspēkojumu šīm teorijām pagaidām nav, tāpēc darba autori plāno turpināt tikt līdz patiesībai.
Kas vēl ir zināms par Zemes kodolu🌍
- Zinātnieki norāda, ka Zemes iekšējais kodols nav ciets
- Iespējams, ka Zemes iekšējais kodols ir pārtraucis rotāciju
- Zinātnieki: Zemes kodols griežas dažādos virzienos, mainot dienas garumu ik pēc 6 gadiem