"Nav krievu valodas nāves vai degradācijas": intervija ar valodnieku Maksimu Krongauzu
Literārs Mistrojums / / July 31, 2021
Par interneta slengu, lasītprasmi, valodas tīrību un to, kā tā mainās.
Maksims Krongauzs ir valodnieks, filoloģijas doktors un Krievijas Valsts humanitāro zinātņu universitātes un Ekonomikas augstskolas profesors. Savās lekcijās viņš stāsta, kā mainās krievu valoda, kas to veicina un kāpēc cīņa par tās "tīrību" ir bezjēdzīga.
Lifehacker runāja ar zinātnieku un uzzināja, kāpēc tiešsaistes saziņa veicina analfabētisma attīstību, kas jādara, lai bagātinātu savu vārdu krājumu un vai filmas jums palīdzēs šajā jautājumā. Mēs arī uzzinājām, kā valodnieki saprot, ka ir pienācis laiks vārdnīcai pievienot noteiktu vārdu un kāpēc krievu valodas noteikumi mainās tik lēni.
Maksims Krongauz
Valodnieks, filoloģijas doktors, Krievijas Valsts humanitārās universitātes un Ekonomikas augstskolas profesors.
Par valodniecību
- Kāpēc nolēmāt mācīties valodas?
Es nolēmu nemācīties valodas, bet nodarboties ar valodniecību - tas ir, mācīties valodu kā universālu mehānismu. Un tūlītējs stimuls bija interese par dzimto valodu - krievu. Valodniecība ir daudzveidīga zinātne, un tās pārstāvji ir ne mazāk dažādi. Piemēram, ir valodnieki, kuri studē teoriju.
Mani vairāk interesē dzīvā valoda. Tāpēc es koncentrējos uz mūsdienu studijām Krievu - pēdējās desmitgadēs es cenšos saprast, kā un kāpēc tas mainās. Un tas notiek diezgan ātri. Tātad pētniecības process ir kļuvis par sava veida sacensību par valodu.
- Kas tagad notiek pasaulē ar valodu?
Ar valodām vai valodu - tie ir dažādi jautājumi. Es pievērsīšos krievu valodai. Ir vairāki faktori, kas to spēcīgi ietekmē un noved pie pārmaiņām. Lai gan daudz kas no tā, ko uzskaitīšu, attiecas arī uz citām lielām valodām.
- Sociālais faktors. Mums tā bija 1985.-1991. Gada perestroika. Toreizējās vēlmes pēc absolūtas brīvības izraisīja intensīvas valodas izmaiņas. Valodas pamatiedzīvotāji laimīgi pārkāpa visus noteikumus, ieskaitot pareizrakstību, izjauktas normas, izmantoja lamāšanos, tautas valodu, žargonu.
- Tehnoloģiskais progress un jaunu komunikācijas veidu parādīšanās. Interneta parādīšanās ir radījusi jaunas saziņas telpas ar vēl nebijušiem saziņas apstākļiem. Pat mobilā tālruņa izgudrojums noveda pie jaunas komunikācijas telpas veidošanās. Piemēram, atvadīšanās formula "pirms zvana" radās, pateicoties aktīvai saziņai mobilajā tālrunī. Tajā pašā laikā mūsu dzīves temps paātrinājās, kā rezultātā daži vārdi tika saspiesti. Piemēram, SMS mēs rakstām "ATP", nevis "paldies". Tie ir acīmredzami un virspusēji piemēri, taču patiesībā izmaiņas ir dziļākas.
- Globalizācija, kas izpaužas kā angļu valodas ietekme uz krievu un citām lielām valodām. Tas ietekmē sevi Angļu, bet nedaudz savādāk. Kā piemēru var minēt globālās angļu valodas parādīšanos - šīs valodas vienkāršotu versiju.
Par vārdnīcām un krievu valodas noteikumiem
- Kā valodnieki saprot, ka ir pienācis laiks vārdnīcai pievienot noteiktu vārdu? Vai arī kas ir jāsaka šādā veidā, nevis citādi?
Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, un valodu tradīcijās - gan dažādās, gan vienas ietvaros - tas tiek atrisināts dažādos veidos. Krievu leksikogrāfijas tradīcijas ir diezgan konservatīvas.
Mūsu valstī vārdnīcas tika tradicionāli izdotas jauni vārdi. Vārdam tajos bija jāpavada kāds laiks, pirms viņi iekļuva lielajā krievu valodas vārdnīcā - piemēram, paskaidrojošā vai pareizrakstībā. Šī ir sava veida šķīstītava. Ja vārds uzvedās labi - to lietoja aktīvi, tad pēc kāda laika (pieci un vairāk gadi) to varēja iekļaut parastajā literārās krievu valodas vārdnīcā.
Un šī tradīciju ievērošana lielā mērā ir saglabājusies līdz mūsdienām. Tāpēc krievu vārdnīcas ļoti atpaliek no mūsu šodienas runas. Daudziem vārdiem, kurus mēs jau aktīvi lietojam, ir grūtības tajos iekļūt. Manuprāt, tā ir problēma. Un es neesmu konservatīvs šajā jautājumā.
Tagad valodnieki aktīvi apspriež, pie kādas vārdnīcas formas mēs nonāksim tuvākajā laikā. ES domāju, ka internets dod mums iespēju izveidot jauna veida avotus - ātrās vārdnīcas. Mēs varēsim tajā ierakstīt jaunus vārdus, pat ja tie nākotnē neiesakņosies. Dabiski, ar atbilstošām atzīmēm: tas parādījās toreiz - tas nav atrasts kopš tāda laika. Bet viņš vēl nav.
- Ja daži vārdi nav vārdnīcā un cilvēki tos lieto, izrādās, ka viņi nerunā pareizi?
Jūs virzāt esošo konservatīvo tendenci līdz absurdam. Es neuzskatu, ka mēs runājam nepareizi, ja lietojam vārdu, kas vēl nav ievadīts esošajās vārdnīcās. Piemēram, neviens nepārmet cilvēkiem analfabētismu, ja viņi saka vārdu "HYIP". Daudzu jaunu vārdu trūkums vārdnīcā runā vairāk par atpalicību no mūsu leksikogrāfiskās tradīcijas.
- Bet kā ir ar situāciju "kafija"? Tikai nesen kļuva iespējams to izmantot neitrālā ģintī - un tajā pašā laikā to nevar uzskatīt par analfabētu.
Šī ir cita problēma, un tā ir jāapsver atsevišķi. "Kafija" nav pārstājusi būt vārds vīrietis. Vienkārši valodnieki atzina, ka neitrālais dzimums nav pat vienāds, bet pieņemams. Mazāk pareizi, bet tomēr literārās normas ietvaros. Tas ir absolūti pareizs lēmums, jo "kafija" ir izmantota vairāk nekā gadsimtu arī neitrālā ģintī. Labi izglītoti dzimtā valoda runā to pašu.
Protams, mēs visi skolā mācījāmies, ka pareizi ir teikt “melna kafija”, un, ja lietojam “melno”, tad tā ir rupja kļūda. Bet pazīstamu, cienījamu un, protams, rakstpratīgu rakstnieku, piemēram, Konstantīna Paustovska, tekstos ir arī "kafija" neitrālajā dzimtē. To piemēroja autors, un redaktors un korektori to atļāva. Tātad izteiciens šajā gadījumā izgāja veselu pārbaužu ķēdi.
Mainot noteikumu, mēs patiešām to izdarījām tā, ka lielākā daļa krievvalodīgo pārstāja uzskatīt par analfabētiem. Nekas nav kārtībā. Un, ja gribu, varu turpināt izmantot vīrišķo dzimumu.
Kāpēc noteikumu izmaiņas bija tik lēnas?
Dažādās vārdnīcās tas notika dažādos laikos. Tātad, daži no viņiem jau sen ir atzinuši neitrālo dzimumu vārdam "kafija". Bet 2009.-2010.gadā žurnālisti pamanīja izmaiņas vārdnīcā, kas tika iekļauta ieteicamo sarakstā. Rezultātā ap leksēmu izvērtās vesels skandāls.
Kultūras nesēju reakcija uz šādām izmaiņām vienmēr ir negatīva. Jo viņi zināja, ka "kafija" ir vīrišķīga. Un tas atšķīra kultūras nesēju no nekulturālā. Pielaide kastrēts noveda pie tā, ka šī priekšrocība pazuda. Cilvēki jutās ievainoti - un tas izraisīja daudzus konfliktus un jokus.
Kāds teica, ka vairs nedzer kafiju. Citi ieteica, ka melna kafija ir slikta (vai slikta) kafija, un melna kafija ir laba. Kultivēts dzimtā valoda ir konservatīva un nevēlas, lai viņš mainītos. Bet tas ir neizbēgami: dažkārt valodas iekšienē notiek pārvērtības. Sterilizatora pievienošana ir tieši iekšējs process.
Krievu valodā vārdi, kas beidzas ar "e", parasti ir neitrāli. Un tas attiecas tikai uz tiem vārdiem, kuros “e” ir beigas. Tas ir, noraidīto vārdiem sakot, piemēram, "jūrā". Un nevēlamajiem vārdiem "e" vai "o" ("mētelis" vai "kafija") nav beigas, tāpēc viņiem nevajadzētu ievērot šo noteikumu.
Mūsdienīgāks piemērs ir "eiro", ko uzreiz sāka lietot vīrišķajā dzimtē. Iespējams, ietekmējies no vārda "dolārs". Bet pamazām viņš tika ierauts neitrālā grupā. Jo "eiro", kaut arī tas bija neiznīcināms, beidzās ar "o". Un tā tas sāka uzvesties kā žetons ar šādu galu (piemēram, "logs"). Tas pats notika ar "kafiju". Parastā valodā to izmantoja neitrālā un dažreiz pat slīpi.
Par valodas "tīrību", interneta slengu un lasītprasmi
- Kā jūs jūtaties pret cilvēkiem, kuri iestājas par noteiktu valodas „tīrību” un protestē pret aizņemšanos?
Valodā vienmēr notiek cīņa starp konservatīvajiem un novatoriem. Ja atlēksim divus gadsimtus atpakaļ, mēs neizbēgami nonāksim pie strīda starp slavofiliem un rietumniekiem. Un parādīsies arī admirāļa Aleksandra Šiškova vārds, kurš piedāvāja Krievijas iespējas ārvalstu aizņēmumiem. Šis strīds turpinās arī šodien. Un šeit nav pareizi vai nepareizi: tas vienmēr ir mēra un gaumes jautājums.
Es nekādā gadījumā neesmu konservatīvs. Es uzskatu, ka valoda ir spiesta mainīt. Tostarp tāpēc, ka daudz kas sanāk aizņemoties. Bet temps man kā dzimtās valodas runātājam, nevis valodniekam, arī ne vienmēr ir patīkams un ērts. Mani satrauc, kad tekstā sastopos ar nepazīstamiem terminiem, kas jāmeklē nevis vārdnīcās, bet internetā. Un dažās situācijās es labprātāk lietotu krievu vārdus, vienkārši tāpēc, ka tie ir pazīstamāki.
Bet mēs esam lielā mērā aizmirsuši, kā attīstīt aizņēmumiem Krievijas kolēģus. Un tā dēvētie dzimtās valodas sargi joprojām zaudē cīņu.
- Kā interneta parādīšanās ietekmēja valodas?
Šī ir milzīga tēma, tāpēc es apskatīšu dažas pamata lietas. Informācijas izplatīšanas ātrums internetā ir ļoti augsts. Tas rada īpašus apstākļus vārda pastāvēšanai.
Un modei sāk spēlēt lielu lomu. Tā vienmēr pastāvējusi valodā, bet ne tādā mērogā. Šodien vārds var pacelties līdz popularitātes virsotnei un pēc kāda laika (bieži vien īss) no valodas pazust pavisam.
Bet ir arī ilgmūžīgi vārdi. Iepriekš es minēju "HYIP" piemēru. Tas gandrīz uzreiz kļuva populārs, līdz pazūd un pat tiek ļoti aktīvi izmantots.
Pirmkārt, tas bija saistīts ar repa kultūru, bet pēc tam ļoti ātri iekļuva kopējā telpā un sāka atrasties dažādu cilvēku runā. Un viņam ir visas iespējas kļūt par parastu vārdu, daļa no Krievu valoda.
Tāpat viena no ļoti svarīgām parādībām interneta valodā ir jēdziens "meme". To var salīdzināt ar spārnotiem vārdiem un izteicieniem, kas pastāv ļoti ilgu laiku. Bet meme būtiski atšķiras no tradicionālajām frāzēm: atšķirībā no tām tā dzīvo salīdzinoši īsu laiku - nedēļu, mēnesi. Ir labi, ja tas ir gads. Tajā pašā laikā memes parādās pastāvīgi, un tā ir interneta valodas zīme.
Ir svarīgi saprast, ka svarīgs ir nevis rezultāts, bet pats viņu ģenerēšanas process. Tas ir, pirms pats process tika uzsākts salīdzinoši reti, un tā rezultāti - vārdi - dzīvoja ilgu laiku (gadsimtiem vai gadu desmitiem). Bet tagad ir otrādi: vārdi tiek aizmirsti diezgan ātri, bet tie tiek izdomāti gandrīz katru dienu.
- Kādi vēl piemēri? Šķiet, ka jūs iepriekš minējāt vārdu saspiešanu?
Ir arī citi piemēri par interneta ietekmi uz valodu. Tas prasa ātrumu, tāpēc vārdu saspiešana ir diezgan spilgta zīme. Piemēram, mēs rakstām "ATP", nevis "paldies" vai "sveiciens", nevis "sveiki".
Vēl viens piemērs - saīsinājumi. Pateicoties internetam, parādījās saīsinājums, kas krievu valodai nav ļoti pazīstams. Agrāk mēs pārsvarā saīsinājām izteicienus, kuru centrā bija lietvārds. Piemēram, CSKA ir Centrālās armijas sporta klubs. Atslēgas vārds ir "klubs".
Un, pateicoties interneta izplatībai un angļu valodas ietekmei, izteiksmju saīsinājumi, kas nav obligāti saistīti ar lietvārdu, sāka parādīties lielā skaitā. Tas ir diezgan standarts angļu valodā. Piemēram, ASAP (cik drīz vien iespējams) - "pēc iespējas ātrāk".
Un daži no šiem saīsinājumiem ir iekļuvuši krievu valodā. Piemēram, "IMHO" (imho - manā pazemīgajā viedoklī) - "manā pazemīgajā viedoklī". Parādījās arī krievu saīsinājumi. Piemēram, "syow" - "šodien es uzzināju." Un nulles gados es saskrējos ar "ttt"-"pah-pah-pah".
- Kāpēc mēs internetā sazināmies citādi?
Rakstiskā runa parasti ir lieli teksti: monologi, romāni, raksti. Un interneta parādīšanās noveda pie tā, ka to sāka aktīvi izmantot sarunās.
Mēs tērzējam rakstiski. Tāpēc radās nepieciešamība šo runu atdzīvināt, jo tā ir daudz sausāka nekā mutiska. Tam trūkst intonācijas, sejas izteiksmes, žesti.
Tāpēc daudz valodas spēles ir parādījusies interneta komunikācijā, par kuru es runāju iepriekš. Un tad bija emocijzīmes - tas ir vēl viens piemērs par manāmo interneta ietekmi uz valodu.
- Vai emocijzīmes un emocijzīmes jau ir daļa no valodas?
Emocijas (lai arī ne visas), noteikti. Un emocijzīmes daudz mazākā mērā. Lai gan tie ir daļa no mūsu komunikācijas sistēmas, tie joprojām ir attēli, nevis valodas zīmes. Pēdējie galvenokārt ietver smaidiņu un smaidu.
Emocijas konkurē ar pieturzīmēm, piemēram, punktu pārvietošanu. Tie ir pilnībā integrēti valodu sistēmā šī vārda plašajā nozīmē.
- Vai internets veicina analfabētisma attīstību? Kāpēc tas notiek?
Internetā ir ļoti liela brīvības un valodu spēles pakāpe. Tas ietekmē vārdu apstrādi un to grafisko izskatu. Krievu valodā tas galvenokārt ir saistīts ar padonki subkultūru, kas radās 20. gadsimta beigās un izplatījās nulles gados.
Un, protams, perestroikas laikā cilvēki vēlējās iegūt pēc iespējas lielāku brīvību, turklāt no visa, ieskaitot pareizrakstības noteikumus. Tad kļuva modē rakstīt ar kļūdām, bet ne ar kādām, bet ar tādām, kas arī nav raksturīgas analfabētiem. Piemēram, lietojiet vārdu “sveiki”, nevis “sveiki”.
"Bastardu valodas" laikmets pastāvēja diezgan ilgu laiku - apmēram 10 gadus. Tas ietekmēja pieļaujamo kļūdu. Jo atkāpe no pareizrakstības noteikumiem, kas atzīta rotaļīgā veidā, ir piedodama. Un pateicoties tam, bija iespējams pārvarēt prātā pastāvošo analfabētisma kaunu Padomju cilvēku.
Jo nav iespējams pilnībā sazināties internetā, ja baidāties kļūdīties. Tātad niecīgie palīdzēja izdarīt izvēli par labu komunikācijai un komunikācijai, nevis lasītprasmei.
Modes par "neliešu valodu" ir pagājušas, bet ir saglabāta rakstiskās runas brīvība. Un šodien katrs raksta savas lasītprasmes vai analfabētisma dēļ. Ja atbilde uz jautājumu ir pavisam vienkārša, tad lasītprasme nozīmē aizliegumu un ierobežojumu sistēmu, un internets sākotnēji ir brīvības telpa, kas pāriet brīvībā.
- Valoda virzās uz vienkāršību. Vai tad šādas izmaiņas var saukt par evolūciju?
Var. Tikai evolucionējot ne visai valodai, bet tās daļai. Piemēram, punkts ziņojuma beigās pazūd, jo tā neesamība netraucē saprast. Galu galā mēs to izlaižam nevis katrā teikumā, bet īsziņas beigās, kas jau ir ierāmēta.
Ja jūs ievērojat noteikumus, tad jums ir jāpieliek punkts, bet nekas slikts nenotiks, ja to nedarīsit. Sarunu biedrs diez vai domās, ka esat analfabēts. Tagad daudzi to parasti uztver kā īpašu zīmi, kas pauž rakstnieka nopietnību vai neapmierinātību.
Jebkurā gadījumā šādi vienkāršojumi ir saistīti ar cilvēku slinkums. Valodnieki to sauc par taupības principu, bet patiesībā tas ir slinkums.
- Vai šādi vienkāršojumi laika gaitā var pāriet biznesa sarakstē, grāmatās, mediju rakstos?
Es gribētu atbildēt, ka nē. Tās ir dažādas jomas. Lietišķai korespondencei vajadzētu būt rakstpratīgākai un ievērot noteiktos noteikumus, nevis modes tendences. Šo metodi nevajadzētu pārnest arī uz grāmatām. Un žurnālistam nevajadzētu izlaist punktu.
Tomēr parastajai rakstiskajai runai ir zināma ietekme uz to, kas atrodas ārpus tās sfēras. Bet šeit neko nevar paredzēt. Varbūt skaidra robeža paliks, vai varbūt dažas lietas vairs nebūs principiālas.
Bet es pagaidām neredzu draudus parastajai rakstiskajai valodai. Izņemot gadījumus, kad lasu sporta reportāžas: tajos bieži sastopos ar analfabētismu. Iemesls ir tas, ka autoram ir svarīgāk ātri uzrakstīt ziņas un kaut ko paziņot lasītājam, nevis pārbaudīt vārdnīca.
- Kā jūs jūtaties pret cilvēkiem, kuri sevi sauc par gramatiski nacistiem?
Gramatikas nacisti ne tikai norāda uz analfabētismu un cenšas uzlabot runu. Viņi to izmanto kā argumentu argumentā: ja jūs pieļaujat gramatisku kļūdu, jums nevar būt taisnība. Tātad viņi diskreditē sarunu biedru.
Man vienmēr šķita, ka viņu stāvoklis ir neaizsargāts, jo traucē saziņai. Šodien gramatikas nacistu uzvedība man vairs nešķiet steidzama diskusiju tēma. Nesen tos sāka uzskatīt par sava veida troļļikas traucē sazināties.
Tagad mēs atzīstam zināmu mūsu sarunu biedra analfabētismu. Ikviens raksta savas lasītprasmes dēļ, un cilvēki var brīvi veidot savu viedokli par viņu. Tas ir, dažas kļūdas patiešām var uzskatīt par apmelojošām. Tomēr biežāk personas stāvoklis šajā diskusijā joprojām ir svarīgāks par valodas zināšanu līmeni.
- Kādi maldi jūs kā valodnieku visvairāk kaitina?
Mani ārprātīgi kaitina mīts par krievu valodas nāvi. Jo lielākais drauds viņam ir tad, kad viņš pazūd no komunikācijas, komunikācijas. Bet krievu valoda tiek aktīvi izmantota - mēs to runājam un sarakstāmies. Tātad mēs nerunājam par jebkādu nāvi un degradāciju. Protams, jums jāuztraucas par savu dzimto valodu. Bet tāda raudāšana mani kaitina. Tā bieži ir manipulācija ar sabiedrisko domu.
Problēma ir tikai vienā jomā - iekšā zinātne un zinātniskie teksti. Pastāv tendences, kas ir bīstamas valodai. Daudzi zinātnieki raksta rakstus angļu valodā. Tas ir saprotams: autors vēlas būt pazīstams par savu darbu visā pasaulē. Bet, ja visi labie zinātnieki pāries uz angļu valodu, tad mēs zaudēsim terminoloģiju un līdz ar to arī krievu valodu šajā jomā.
Par pieklājību un runas attīstību
- Kā svešinieki var izturēties viens pret otru neitrāli un ar cieņu?
Krievu etiķetē vienmēr ir bijis vienkāršs noteikums: ja jūs zināt sarunu biedra vārdu (tas nav svarīgi - vārds vai vārds un uzvārds), tad izmantojiet to saziņā, pretējā gadījumā tas nebūs ļoti pieklājīgi. Šodien šis noteikums ir daļēji pārkāpts.
Krievu valodā ir milzīgs skaits atsauču. Aktīvi tiek izmantotas dažādas radniecības formas, piemēram, "brālis", "māsa", "tante", "onkulis", "māte". Un taksometra vadītāju bieži dēvē par "priekšnieku" vai "komandieri".
Bet visas šīs ir neoficiālas frāzes, kas ir piemērotas tikai tad, ja vēlamies slēgt distanci. Un krievu valodā nav neitrālas adreses. Un, ja jūs nezināt sarunu biedra vārdu, tad jums vispār nav jāizmanto kontaktformas.
- Un kā tad izsaukt cilvēku, piemēram, autobusā?
Vienkārši izmantojiet vārdus no runas etiķete - "Piedod", "Piedod." Ja es gribu piesaistīt uzmanību, es nesaku “monsieur” vai “Frau”, bet “atvainojiet, jūs nokritāt atslēgas”. Tas ir pietiekami pieklājīgai komunikācijai.
- Kāpēc mums ir ierasts uzrunāt dažus cilvēkus ar jums, bet citus ar jums? Daudzās Eiropas valstu valodās otrā iespēja vairs netiek izmantota. Vai tas tā būs arī krievu valodā?
Cerams, ka nē, jo es neesmu pārāk ieinteresēts šīs sistēmas vienkāršošanā. Un, runājot par daudzām Eiropas valstīm, jums nav gluži taisnība. Protams, tas vairs nav angļu valodā, kā dažās citās. Un ir valstis, kurās “tu” izmantošanas apjoms ir vienkārši sašaurinājies. Bet vārds joprojām nepazuda.
Es uzskatu, ka šāda demokratizācija ir pilnīgi neobligāta. Un es nedomāju, ka ir tendence vienkāršot šo sistēmu. Drīzāk tas ir svarīgi angļu valodai kā pasaules valodai.
Daudzpusība tur ir ļoti svarīga. Jebkurā situācijā man nevajadzētu domāt par to, kā uzrunāt cilvēku. Un citas valodas var saglabāt dažas nianses, sarežģītākas sistēmas un apakšsistēmas.
"Jūs" un "jūs" ir ārkārtīgi interesanta un sarežģīta sistēma. Un tā apraksts ir svarīga valodas lingvistiskās izpētes sastāvdaļa. Kā valodniecei man patīk saglabāt sarežģītību. Un kā pārvadātājs ir pieradis pie tā, un man nav vajadzības vēlēties izmaiņas.
Varbūt šī vienkāršošana vairāk attiecas uz jauniešiem, kurus vairāk ietekmē globalizācija.
- Kā bagātināt savu vārdu krājumu?
Lasīt.
- Ko lasīt? Klasika? Vai arī tas jau ir novecojis?
Novecojis, bet joprojām noderīgs. Ja vēlaties bagātināt savu valodu, jums ir jāizlasa viss: mūsdienu grāmatas, daiļliteratūra, Padomju literatūra, klasika XIX gs.
Protams, ja jūs lasāt veco literatūru, jūs sāksiet lietot vārdus, kurus jaunāki sarunu biedri var nezināt. Bet jums būs liels vārdu krājums, kas noder arī tāpēc, ka vārdu krājums atklāj pasaules bagātību.
- Vai filmas ar labiem dialogiem var būt tikpat noderīgas runas attīstībai kā grāmatas?
Filmas ar labu dialogu var nebūt noderīgas, bet filmas ar sliktām - nē. Labs dialogs ir tas, kā mēs runājam. Šī ir dabiska runāta valoda, un mēs tajā izmantojam nelielu vārdu krājumu.
Un "sliktos" dialogos bieži var izmantot nedabiskus vārdus, kas parastā mutiskā runā parasti netiek izrunāti. Bet tas joprojām ir sarežģīts un izaicinošs atjaunošanas veids. Vienkārši - lasīt dažādu literatūru.
Dzīves uzlaušana no Maksima Krongauza
Grāmatas
Iesaku manas studentes, nopietnas un interesantas valodnieces Irinas Fufajevas grāmatu - “Kā sauc sievietes». Šis darbs ir veltīts sabiedrībā aktīvi apspriestajai tēmai par sievišķību, un autore demonstrē patiešām saprātīgu skatījumu uz šo jautājumu.
Mans tuvs kolēģis Aleksandrs Piperskis arī uzrakstīja grāmatu “Valodas uzbūve", Par ko viņš saņēma balvu" Apgaismotājs ". Tajā viņš runā par mākslīgajām valodām un to izgudrošanu. Es arī iesaku.
Es ieteiktu savas grāmatas. Slavenākais no tiem ir "Krievu valoda uz nervu sabrukuma robežas”, Kas ir veltīts tieši tiem procesiem, kurus mēs ar jums apspriedām šajā intervijā. Tā turpinājums bija grāmata, kas veltīta valodas attīstībai internetā - "Albansky pašmācības grāmata", kur Albanskis ir tāds krievu valodas slenga nosaukums internetā.
Un jau līdzautorībā ar pieciem jauniem kolēģiem grāmata “Interneta valodas vārdnīca.ru”, Kas kļuva par mēģinājumu labot krievu valodas vārdus un izteicienus, kas ir svarīgi saziņai internetā. Tāpat kopā ar citiem autoriem esam izlaiduši “Simts valodas: vārdu un nozīmju visums».
Video
Šeit es, iespējams, atkāpjos no valodas tēmām. Man patīk skatīties intervijas vietnē YouTube. No sākuma es cieši sekoju Jurijs Dudems. Man vienmēr šķita, ka viņa video ir spilgti ne tikai pēc satura, bet arī lingvistiskā nozīmē.
Ja ar jaunajiem reperiem Duds aktīvi zvēr un lieto slengu, tad ar inteliģentiem un vecākiem cilvēkiem viņš runā diezgan pareizi krievu valodā. Un man ļoti patīk vērot Jurija un viņa sarunu biedru valodas daudzveidību.
Man arī patīk skatīties intervijas Irina Šikmane un Elizaveta Osetinskaya. Es domāju, ka viņi ir ļoti ziņkārīgi, arī no mūsdienu krievu valodas viedokļa.
Lasiet arī🧐
- "Svarīgāk ir sazināties, nevis izskatīties gudram." Intervija ar valodnieku Aleksandru Piperski
- "Katram no mums ir aptuveni simts salauztu gēnu": intervija ar bioinformātiku Mihailu Gelfandu
- "Ārstu algas skrien pa vecmāmiņu vēnām": intervija ar neiroloģi Ņikitu Žukovu
- "Darbs ar balsi ir kā fitnesa." Intervija ar balss aktiermākslas studijas "Kubiks kubā" līdzdibinātāju Olgu Kravcovu
Kas ir koronavīrusa revakcinācija un kāpēc tā ir nepieciešama? Atbildēja uz galvenajiem jautājumiem