“ESG un vides drošība” - kurss 25 000 RUB. no MSU, apmācība 4 nedēļas. (1 mēnesis), datums: 2023. gada 29. novembris.
Literārs Mistrojums / / December 01, 2023
Uzņemšanas nosacījumi: augstākā profesionālā izglītība vai vidējā speciālā izglītība
Programmas vadītāja: Timofejeva Jeļena Aleksandrovna, tālr.8 (495) 939-22-33.
Atbildīgā par papildu izglītību: Timofejeva Jeļena Aleksandrovna, E-pasts: [email protected], tālr. 8 (903) 22-33-99-2, 8(495)939-22-33
Nepieciešamības gadījumā programmu var pielāgot pasūtītāja prasībām – paplašināt, izņemt vai pievienot nepieciešamās tēmas papildizglītības programmas mācību saturam.
Kurš būs ieguvējs no šī kursa?
Apmācības šajā programmā paredzētas personām, kurām ir vai tiek iegūta augstākā profesionālā izglītība inženierzinātnēs, tehniskajā vai sociāli ekonomiskajā jomā virzieni un specialitātes, kā arī atbildīgās personas un rūpniecības uzņēmumu, būvlaukumu, banku, apdrošināšanas un attīstības kompāniju vadītāji kompānijas; personas, kas strādā vai iegūst jaunu kvalifikāciju ilgtspējīgas attīstības, ESG risku, atbilstības, klimata jomā pielāgošanās, klimata stresa testēšana, rūpnieciskā, vides un enerģētikas drošība un pretpasākumi korupciju
Ko tu iemācīsies?
Programmas mērķis ir studentiem apgūt teorētiskos un praktiskos pamatus ESG un vides drošības jomā, apgūt metodoloģiju un ESG risku analīzes metodes, sagatavojot studentus ilgtspējīgas attīstības un vides stratēģiju praktiskai izstrādei un īstenošanai drošību.
1) attīstot spēju saprast, pasniegt un kritiski analizēt pamatinformāciju, kad analizēt organizācijas stāvokli un formulēt organizācijas politiku ESG un vides jomā drošība;
2) spēju kvalitatīvi un kvantitatīvi analizēt iegūto eksperimentālo un no literatūras zināmo veidošanās. ESG risku rezultātus, izdarīt nepieciešamos secinājumus un formulēt priekšlikumus ilgtspējīgas attīstības un vides jomā drošība;
3) attīstot studentu gatavību izstrādāt kompleksu darbu ESG un vides drošības jomā, noformēt nefinanšu pārskatu sniegšana, kas nepieciešama, lai izpildītu tiesību aktu prasības, veicinātu atvērtību un palielinātu konkurētspēju uzņēmuma priekšrocības.
Kādā formātā tas notiek?
Nodarbības programmā notiek lekciju un semināru veidā. Papildu apmācība beidzas ar galīgo sertifikāciju kvalifikācijas eksāmena veidā. Pēc sekmīgas apmācības pabeigšanas studentiem tiek izsniegts standarta sertifikāts par kvalifikācijas paaugstināšanu.
Bioloģijas zinātņu kandidāta amats: M. V. Lomonosova vārdā nosauktās Maskavas Valsts universitātes Augsnes zinātnes fakultātes Augsnes ķīmijas katedras asociētais profesors
1. Vides drošības pamati globālā un nacionālā līmenī
1.1. Globālā vides programma. Negatīvās ietekmes uz vidi veidi Ietekmes uz vidi standartizācija. Dabas vides komponentu kvalitātes standarti.
1.2. Valsts politika vides aizsardzības jomā. Ietekmes uz vidi vieta un loma organizācijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā. Uzņēmumu klasifikācija. Administratīvā un kriminālatbildība par vides pārkāpumiem un noziegumiem pret vidi, organizējot/veicot uzņēmējdarbību
2. ESG un vides drošības tiesiskais regulējums
2.1. Likumdošanas un normatīvais regulējums lēmumu pieņemšanai ESG transformācijas jomā. Tieša un netieša ietekme: galvenās tendences.
2.2. Uz pierādījumiem balstīta pieeja ietekmes uz vidi jautājumiem un krāpšanas ar ietekmi uz vidi novēršanā.
Salīdzinošās analīzes pieejas pa nozarēm, iekārtām, iekārtām, tehnoloģijām.
3. Pieejas resursu saglabāšanai (E), veselības saglabāšanai (S), pārvaldībai (G)
3.1. Integrēta pieeja nacionālo un starptautisko standartu praktiskai pielietošanai ilgtspējīgas attīstības, vides aizsardzības un vides drošības jomā.
Komponentu E, S un G attiecības ESG transformācijas procesā: inženiertehniskā pieeja, uz risku orientēta pieeja, vadības pieeja visā produkta dzīves ciklā,
uzņēmumi, ekosistēmas Praktiskais uzdevums. Lietas izstrāde un prezentācija par pieeju veidošanu resursu saglabāšanai (E), veselības saglabāšanai (S), organizācijas vadībai (G) (pēc studenta izvēles)
3.2. Saistība starp uzņēmuma vides drošību un uzņēmuma kopējās darbības organizēšanu un plānošanu. Mijiedarbība ar uzraudzības iestādēm. Veselības taupīšana un DIENVIDI.
NDT. RES. Atjaunojamo enerģijas avotu attiecības ar visaptverošu vides problēmu risinājumu. Ūdeņraža izmantošana.
4. Biznesa procesu pielāgošana klimata pārmaiņām.
4.1. Globālās klimata pārmaiņas. Siltumnīcefekta gāzes un to satura palielināšanas problēma atmosfērā. Pasākumi, lai novērstu klimata pārmaiņas un pielāgotos klimata pārmaiņām. Cilvēka ietekmes uz klimatu samazināšana. Valsts vides politika Krievijā. Starptautiskā sadarbība klimata pārmaiņu jomā. Klimata aktīvo gāzu emisiju pārvaldība. Nacionālais pielāgošanās plāns klimata pārmaiņām. Ekonomikas dekarbonizācija, prognozēšanas tehnoloģija: dekarbonizācijas scenāriji. 4 ppm iniciatīva, pārrobežu oglekļa nodoklis, oglekļa poligoni.
4.2. Klimata stresa testēšana un klimata pārmaiņu pielāgošanās projektu izstrāde. Scenāriju plānošana un siltumnīcefekta gāzu emisiju/absorbcijas aprēķina pieeju apskats Saistība ar biznesa plānošanu Praktiskais uzdevums. Lietas izstrāde un prezentācija par organizācijas biznesa procesu pielāgošanos klimata pārmaiņām (pēc studenta izvēles)
5. Uz risku balstīta pieeja ESG un vides drošībai
5.1. Vides risku vadība Ievads vides risku vadībā. Vides riska novērtēšanas vispārīgie principi. Vides riska analīzes posmi. Vides riska novērtējums cilvēka veselībai. Praktisks uzdevums. Risku reģistra un riska matricas sastādīšana.
5.2. Vides risku saistība ar aktīvu pārvaldību un darbības nepārtrauktību Piekļuve zaļajam finansējumam, ņemot vērā uz risku balstītas sistēmas ieviešanu pieeja ESG un vides drošībai: Krievijas un ārvalstu pieredze Saistība starp uz risku balstītu pieeju ESG un vides drošību ar informāciju drošību
6 Primārā informācija par ESG un vides drošību
6.1. Informācijas vākšana un uzkrāšana par organizāciju ESG jomā. Informācijas vākšanas metožu un rīku apskats. Vides monitoringa organizēšana un veikšana. Rūpnieciskās vides kontroles (PEC) organizēšana un īstenošana. PEC atkritumu apsaimniekošanas jomā. PEC atmosfēras gaisa aizsardzībai. PEC ūdenstilpju aizsardzībai. Uzņēmumu pašpārbaude (tēmu, metožu, rīku izvēle): no industriālā ekologa viedokļa; no biznesa plānošanas viedokļa. Kontrolsaraksti: sastādīšana, atjaunināšana, praktiska pielietošana. ESG vērtējumi
6.2. Digitālie rīki datu vākšanai, apstrādei un pārsūtīšanai un elektronisks modelis ietekmes uz vidi (gaiss, ūdens) pārvaldībai ESG stratēģijas elektroniskais prognozēšanas modelis: ievades un izejas datu veidošanās pazīmes, paredzamais izmantošanas rezultāts Praktiski vingrinājums. Informācijas vākšana no atklātajiem avotiem, organizācijas analīze un novērtējums (pēc studenta izvēles) attiecībā uz atbilstību ESG darba kārtībai un vides drošībai
7. Uzņēmuma attīstība ESG dienaskārtībā
7.1. Videi atbildīga uzņēmuma tēla un draudzīga uzņēmuma veidošana. Zaļā biroja pamati. Vides pārvaldība. Vides audits. Vides atbilstība.
7.2. Brīvprātīgais darbs (brīvprātīgais darbs) dabas aizsardzības jomā, mijiedarbība ar NVO un organizācijas personāla motivēšanas un iesaistīšanas programmas. Brīvprātīgo aktivitāšu veidi vides brīvprātīgā darba jomā (palīdzība aizsargājamām teritorijām, dzīvniekiem, apzaļumošana, atkritumu dalītā savākšana, vides izglītība u.c.). Ekobrīvprātīgā darba iezīmes pilsētvidē. Reklāmas īstermiņa un programmu projekti, brīvprātīgie projekti mūsdienu Krievijā. Likums par brīvprātīgo ugunsdrošību. Sabiedriskās asociācijas, kas iesaistītas avārijas seku likvidēšanā un cilvēku meklēšanā. Sabiedrisko vides aizsardzības inspektoru darbības organizēšanas kārtība
8. Pieejas uzņēmumu atvērtībai ESG darba kārtībā
8.1. Saistība starp finanšu un nefinanšu pārskatu sniegšanu. Dokumentācijas pārvaldība par ietekmes uz vidi jautājumiem.
8.2. Datu salīdzināmība. Informācijas izpaušanas dziļums. Sistemātiska pieeja informācijas izpaušanai
gala eksāmens
Eksāmens – 2 stundas