0
Views
Senatne: kā grieķi un romieši visu izgudroja - kurss 4650 rubļi. no Pirmā līmeņa, apmācība 7 lekcijas 2 stundas, Datums: 2023. gada 30. novembris.
Literārs Mistrojums / / December 01, 2023
Rietumu civilizācija dzima senatnē. Par gandrīz jebkuru "lielo ideju" šodien varat teikt: "Ak, tas tika izgudrots Senajā Grieķijā un Senajā Romā."
Mūsu skaistuma un proporciju ideāli ir iemiesoti senās skulptūrās un tempļos. Senie priekšmeti tiek izmantoti vairāk nekā citi visās mākslas jomās. Tad tika izgudrota Pitagora teorēma, Eiklida ģeometrija un Arhimēda likums, un no tiem izauga matemātika, fizika un vispār Jaunā laikmeta zinātniskā pieeja.
Idejas par vienlīdzību, brīvību un taisnīgumu, kristietības izplatība, tiesību sistēmas, pieejas izglītībai un, visbeidzot, visa filozofija – tas viss nāk no Senatnes.
Sapratīsim, kāpēc par pamatu kļuva tikai viena kultūra
Kā vienuviet radās literatūra, filozofija, arhitektūra un reliģija, kuras atbalsis ir mūsos joprojām?
Noskaidrosim, kāpēc mūsu dzīve izskatās tieši tā, kā esam pieraduši
Vai megapilsētas, universitātes un pat krievu valoda pastāvētu bez grieķu un romiešu ietekmes?
Noskaidrosim, kāpēc var sabrukt pat liela impērija
Un vai ir pārbaudīta ideja par varas koncentrēšanu viena cilvēka rokās?
Izdomāsim, par ko kļūtu mūsdienu cilvēks, ja ne seno filozofu idejas
Un vai mēs varētu saprast sevi, neatskatoties pagātnē?
“Man šķiet, ka reliģijas vēsture ir īsākais ceļš, lai saprastu, kas notiek cilvēku galvās. Un pasaulē nav nekā interesantāka par cilvēkiem. Protams, var šķist, ka reliģijas studijas ir kaut kas īpašs un neskaidrs. Daļēji tā ir taisnība, taču nav tik sarežģītu materiālu, ko nevarētu pasniegt skaidri un interesanti. Ja vien, protams, klausītājs nebaidās no jaunā, jo pasaules reliģijās, īpaši neparastās, tālās reliģijās, ir daudz kas, kas liek apšaubīt pat mūsu visparastākās idejas."
Mākslas vēsturnieks, gids un Puškina Tēlotājmākslas muzeja pasniedzējs. Puškins 2010-2019, grāmatas “Mākslas vēsture. Tikai par svarīgākajām lietām." Viņa mācīja mākslas vēsturi skolā, universitātē un Puškina muzejā, kā arī runāja par to savā radio programmā un Franču licejā. Vairākus gadus viņa piedalījās senās Grieķijas pilsētas Olbijas arheoloģiskajos izrakumos.
"Es runāju par kultūru, kas mūs veido. Man svarīgas ir parādības, kas palīdz mums saprast kontekstu, kurā viss notiek. Radīšanas laiks, idejas vēsture, klienti, vēsture ar faktiem un leģendām, ar terminiem un poētisku komponentu. Notikumi, kas notika mākslas darbu tapšanas laikā, ap tiem, ar viņu līdzdalību vai ārpus tiem."
Alīna veido saiknes starp reliģiju un arhitektūru, mākslu un politisko sistēmu, skaidro kultūras parādības un iekļauj tās kontekstā. Alīna jau daudzus gadus vada ikdienas ekskursijas un lekcijas Puškina muzejā un jebkurai auditorijai spēj izskaidrot nepazīstamus terminus, mākslas kustības vai priekšmetus. Baroka izpratne caur mikroskopa izgudrojumu un Džordāno Bruno atklājumiem, kā arī simtiem mazāk pazīstamu tēlu un metaforu vienā lekcijā – tā ir par Alīnu. Alīna ir iemīļota ar savu dzīvīgo runu, no kuras nav iespējams atrauties, klasisko mākslas kritikas pieeju un plašajām enciklopēdiskajām zināšanām.
1. Senā māksla un mīti
Skaistumkonkursus, kā arī tradīciju uzvarētājus kronēt ar lauru vainagu, izgudroja senie grieķi. Viņi ir atbildīgi arī par olimpisko spēļu, teātra, filozofijas un demokrātijas izgudrošanu, un ir grūti iedomāties pasaules literatūru, nepieminot grieķu dievus un varoņus. Vebinārā aplūkosim ideoloģijas un mākslas saistību, uzzināsim, kas kopīgs kentauriem un persiešiem, kā arī uzzināsim, kāpēc grieķiem nepatika amazones.
Atcerēsimies galvenos mītus un to varoņus, kā arī izpētīsim grieķu mākslas pieminekļus.
Analizēsim mītus, kuros dievi sacenšas ar cilvēkiem un varoņiem, atcerēsimies, kas viņi ir un kādu vietu ieņem senatnē.
Noskaidrosim, kā veidojās ideāla cilvēka tēls, kāpēc grieķu mākslā vīrieši ir kaili skaisti vīrieši, sievietes vienmēr ir ģērbtas, veco cilvēku un bērnu tikpat kā nav.
2. Senās Grieķijas reliģijas
Grieķu mīti mums ir pazīstami no bērnības. Bet reliģija nav tikai mīti. Vebinārā sapratīsim, kā tika strukturēti grieķu reliģiskie kulti un uz ko grieķi cerēja pirms savas nāves.
Noskaidrosim, kāpēc Dionīss dažos gadījumos izrādījās gandrīz svarīgāks par Zevu, un pilsonība polisā bija svarīgāka par hellēņu kultūru kopumā.
Ļaujiet mums saprast, kāda bija grieķu reliģija ārpus ierastajiem sižetiem.
3. Senās Romas reliģijas
Vai senie romieši neticēja tām pašām lietām, ko senie grieķi? Noteikti nē. Romiešu reliģija bija neatkarīga – ar saviem dieviem, sižetiem, organizāciju un tradīcijām. Un bieži tas viss bija pilnīgi atšķirīgs no Grieķijas piemēriem.
Pētīsim atšķirības un atradīsim romiešu reliģijas neatkarības pirmsākumus.
Apskatīsim izmaiņas, kas radās ar impēriju.
Ļaujiet mums saprast, kā un kāpēc romiešu uzskati sāka saplūst ar visu viņu iekaroto tautu idejām un mācībām.
4. Senā zinātne un mūzika
Senatnē matemātika un mūzika nebija pretstatā viena otrai un pārstāvēja kaut ko vienotu, paužot apkārtējās pasaules skaistumu, sfēru harmoniju. Nesatricināmie matemātikas likumi, kurus lietojam vēl šodien, bija savijušies ar netveramo mūzikas audumu. Lekcijā runāsim par to, ko šis laikmets nesis matemātikā, kādus atklājumus izdarījuši senie zinātnieki, un, protams, klausīsimies tā laika mūziku.
Noskaidrosim, kāpēc Pitagors tiek uzskatīts par pirmās mūzikas sistēmas radītāju un kas ir sfēru mūzika.
Mēs uzzināsim, ko Platons, Eiklīds, Arhimēds ienesa mūsu pasaules izpratnē un kā tie ietekmēja mūsu domāšanas veidu.
Parunāsim par to, kā mūsdienu mūzikā tiek izmantoti seno domātāju atklātie likumi.
5. Senā filozofija un domāšana
Lai gan senatne tiek saukta par “Eiropas civilizācijas šūpuli”, tā mums deva diezgan nobriedušas idejas. Šis laikmets nav nekāds mazulis, bet diezgan pieaugušais un gudrs skolotājs. Vebinārā runāsim par trim svarīgākajiem senatnes filozofiskā mantojuma aspektiem: ētiku, loģiku un stoisko drosmi.
Izpratīsim labā un ļaunā problēmas no seno filozofu skatupunkta.
Izpētīsim idejas, kas veidoja zinātnisko zināšanu principu pamatu.
Izsekosim stoicisma ceļu, kas kļuva gan par vergu, gan imperatoru filozofiju.
6. Antīkā arhitektūra
Antīkā arhitektūra raisa tūlītējas asociācijas: augstas kolonnas, marmors, monumentalitāte. Zināšanas par seno grieķu un romiešu ideāliem palīdz izprast turpmākos arhitektūras stilus un pat iemācīties atšķirt “labo” arhitektūru no “sliktās”. Vebinārā analizēsim Senatnes likumus, kas bija noderīgi ikvienam, sākot no arābiem līdz staļiniskajiem arhitektiem.
Sapratīsim, kā grieķi nonāca pie domas, ka arhitektūra ir veids, kā sakārtot pasauli.
Izdomāsim, kas padara Senatnes arhitektūru harmonisku.
Noskaidrosim, kā romiešiem izdevās izveidot visu, kas bija augsts, plats un uzticams.
7. Senā politika
Pats vārds “politika” ir grieķu valoda. Principi, likumi un pats valsts tēls sāka veidoties tieši senatnē. Lekcijā runāsim par to, kā Vidusjūrai raksturīgās iezīmes dzelzs laikmeta sākumā noteica procesu attīstību Grieķijā un Romā, kas no tā izrietēja un kāpēc tas viss mums ir tik svarīgi.
Noskaidrosim, kā grieķi izgudroja demokrātiju un lika pamatus vienai no lielākajām senatnes impērijām.
Ļaujiet mums saprast, kā dzima un nomira Romas Republika un kāpēc paši romieši ilgu laiku nezināja, ka viņi dzīvo impērijā.
Izdomāsim, kā Roma pārdzīvoja vienu krīzi, lai pēc pusotra gadsimta ienirt jaunā.
Abonēt
YOU MIGHT ALSO LIKE
