Smadzeņu ķīmija - kurss RUB 3920. no Sinhronizācija, apmācība 20 stundas, Datums 29.11.2023.
Literārs Mistrojums / / December 01, 2023
Šis kurss jau ir beidzies, tāpēc to var iegādāties kā ierakstu ar 20% atlaidi.
Mūsu smadzenes ir nervu šūnu tīkls, kas nepārtraukti pārraida un apstrādā informāciju. Tas notiek, pateicoties mediatoriem: viņi stāsta ķermenim par mūsu vēlmēm un bailēm, ietekmē enerģijas līmeni un garastāvokli. Šis kurss ir veltīts viņiem.
10 vebināros izpratīsim nervu sistēmas uzbūvi un aplūkosim smadzeņu darbību no ķīmiskā viedokļa. Noskaidrosim, kā antidepresanti iedarbojas uz smadzenēm, kāpēc mēs pierodam pie alkohola un nikotīna un kāpēc daži cilvēki ir dzīvespriecīgi un smaidīgi, bet citi ar visu neapmierināti.
1. lekcija.
Kā tiek strukturētas nervu šūnas?
Aksoni, dendrīti, sinapses
Mūsu nervu sistēmā ir aptuveni 100 miljardi neironu. Atsevišķi viņi ne uz ko nav spējīgi, bet apvienoti ķēdēs un tīklos palīdz mums koordinēt kustības, smieties par jokiem, baudīt ēdienu un daudz ko citu.
Vebinārā sapratīsim, kā veidojas nervu savienojumi un kā strukturējas nervu šūnas. Noskaidrosim, kuras molekulas smadzenēs veic aktīvu funkciju un uzzināsim, kas ir aksoni, dendrīti un sinapses. Apskatīsim, no kādiem audiem sastāv smadzenes un muguras smadzenes.
2. lekcija.
Kā tiek pārraidīta informācija
Neironu elektriskās īpašības
Neironi nepārtraukti pārraida informāciju viens otram. Šis process sastāv no diviem posmiem. Pašos neironos informācija tiek izplatīta īsu elektrisku impulsu veidā, bet starp šūnām - ķīmiskā veidā, pateicoties mediatoru izdalīšanai.
Vebinārā runāsim par pirmo posmu un uzzināsim, kā notiek informācijas pārraide un kodēšana smadzenēs, izmantojot elektrību. Noskaidrosim, kas ir darbības potenciāls un atpūtas potenciāls. Uzzināsim, kā tiek pētīta cilvēka smadzeņu elektriskā aktivitāte – vēsturiski un mūsdienās, un kā tas palīdz ārstiem atpazīt audzējus un insultus.
3. lekcija.
Kā strādā mediatori?
Sinapses, Botox, kalcija un magnija loma
Tu domāji, ka brokastīs gribi putru. Vienkārša doma, taču, lai tā parādītos, smadzenēs secīgi darbojās desmitiem sinapses — vissvarīgākie nervu sistēmas mezgli. Viņi, tāpat kā telefona vadi, ir atbildīgi par informācijas pārsūtīšanu no neirona uz neironu un par to, cik ātri mēs domājam.
Vebinārā mēs uzzināsim, kā darbojas sinapses. Noskaidrosim, kas ir mediatori, kā tie tiek ražoti un ietekmē neironus. Noskaidrosim, kuras vielas aktivizē mūsu receptorus un kuras bloķē, un sapratīsim, kā uz šī principa balstās medikamentu un narkotisko vielu iedarbība. Noskaidrosim, kā kalcijs un magnijs ietekmē informācijas apstrādes ātrumu un kāpēc tas ir svarīgi.
4. lekcija.
Smadzenes, kustība un iekšējo orgānu kontrole
Acetilholīns, nikotīns, atropīns un nervu indes
Pirmais raidītājs, ko zinātnieki atklāja, bija acetilholīns. Tas ir vienkāršs dizainā, bet ietekmē simtiem procesu. Jebkura muskuļu kontrakcija (un tādu mums ir vairāk nekā 600!) ir acetilholīna izdalīšanās. Mūsu sajūsma vai, gluži otrādi, mierīgums ir arī viņš.
Vebinārā uzzināsim, kā, pateicoties acetilholīnam, koordinējam kustības un tiekam galā ar trauksmi. Izdomāsim, kāpēc smēķētāji nevar sagatavoties darbam bez cigaretes un kāpēc mēs svīst, kad esam nervozi.
5. lekcija.
Smadzenes un stress
Norepinefrīns un adrenalīns
Norepinefrīns kopā ar acetilholīnu regulē iekšējo orgānu darbību un liek tiem darboties aktīvāk vai vājāk. Tas palīdz mums tikt galā ar stresu, emocionālo un fizisko stresu. Tas ir, ar visām situācijām, kurās mēs tērējam enerģiju: skrienam, uztraucamies par kādiem notikumiem vai domājam par problēmām.
Vebinārā aplūkosim, kā zinātnieki un ārsti lieto norepinefrīnu astmas un iesnu simptomu mazināšanai un asinsvadu darbības regulēšanai. Noskaidrosim, kurās situācijās stress mums nāk par labu un palīdz atcerēties informāciju, bet kādās – kaitē. Noskaidrosim, kāpēc daži cilvēki nevar iztikt bez ekstrēmiem sporta veidiem, azartspēlēm un citiem piedzīvojumiem.
6. lekcija.
Smadzenes un enerģija
Glutamāts un gamma-aminosviestskābe (GABA)
Glutamāts ir galvenais ierosinošais neirotransmiters, un gamma-aminosviestskābe (GABA) ir galvenais inhibējošais neirotransmiters. Kopā tie ļauj mums koncentrēties uz vienu vai vairākiem uzdevumiem, nosaka mūsu reakcijas ātrumu un ietekmē možumu vai letarģiju.
Vebinārā uzzināsim, kā darbojas šie mediatori, un sapratīsim trankvilizatoru darbības principus. Noskaidrosim, kas palīdz mums koncentrēties uz uzdevumiem un kontrolēt emocijas. Uzzināsim, kā smadzenēs esošais glutamāts ietekmē maņas un atmiņu un kā tas ir saistīts ar pārtikā atrodamo glutamātu. Sapratīsim, kā ar šo mediatoru palīdzību tiek apturētas epilepsijas lēkmes un normalizēts sirds ritms.
7. lekcija.
Smadzenes un emocijas: 1. daļa
Dopamīns, antipsihotiskie līdzekļi un psihomotoriskie stimulanti
Šķiet, ka dopamīns ir neirotransmiters, kas iestājas "par visu labo un pret visu slikto". Tas ir atbildīgs par motorisko un garīgo darbību un pozitīvām emocijām. Cilvēkiem ar augstu dopamīna līmeni patīk vingrot, viņi labi pārvalda programmēšanas valodas, radoši risina darba problēmas un izdomā labus jokus.
Tajā pašā laikā pārmērīga dopamīna sistēmas aktivitāte izraisa šizofrēniju. Vebināra laikā uzzināsim, kā darbojas dopamīns, kāpēc tā trūkums kļūst par vienu no depresijas cēloņiem un kā ar antipsihotisko līdzekļu palīdzību tiek regulēta dopamīna sistēmas darbība.
8. lekcija.
Smadzenes un emocijas: 2. daļa
Serotonīns, antidepresanti, halucinogēni
Serotonīns samazina mūsu aktivitātes līmeni un regulē jutīgumu pret sāpēm, kontrolē negatīvās emocijas, palīdz mums justies pārliecinātiem par savām spējām un neļauj mums ieslīgt depresija.
Vebinārā sīkāk runāsim par to, kas izraisa depresiju un kāpēc šo stāvokli nevar paciest. Noskaidrosim, kā darbojas antidepresanti un kāpēc daži cilvēki diez vai pacieš vieglu zilumu, savukārt citiem pat brauciens pie zobārsta nav biedējošs.
9. lekcija.
Smadzenes un narkotikas
Endorfīni un opioīdi, oksitocīns, viela P, peptīdu toksīni
Endorfīnu sistēma un ar to saistītās zāles mazina sāpes, bet tajā pašā laikā tās ātri izraisa atkarību un atkarību, no kurām ir grūti izbēgt.
Vebinārā runāsim par to, kāpēc zāles, kas ietekmē endorfīnu sistēmu, ir visbīstamākās. Noskaidrosim, kas notiek ar smadzenēm opija, morfija un heroīna ietekmē un kāpēc šīs vielas izraisa eiforiju.
10. lekcija.
Smadzeņu un citas atkarības, alerģijas
Histamīns, glicīns, anandamīds un kanabinoīdi, adenozīns un kofeīns, alkohols
Pabeigsim smadzeņu ķīmijas pētījumu, runājot par neirotransmiteriem ar dažādām funkcijām. Sāksim ar histamīnu, kas ir atbildīgs par iekaisumu, kad esam ievainoti vai inficēti ar vīrusu. Ar to ir saistītas mūsu alerģiskās reakcijas. Pēc tam mēs runāsim par glicīnu un adenozīnu, kas ir atbildīgi par to, lai mūsu muskuļi un smadzenes nepārslogotos.
Vebinārā izpratīsim šo mediatoru darbības principus un uzzināsim, kā tos ietekmē kafija un alkohols. Noskaidrosim, kāpēc pēc kofeīna jūtamies dzīvespriecīgi un kāpēc neliela alkohola deva mūs priecē, bet lielāka – miegainību.