Kas notiks ar mūsu planētu, ja Antarktīda izkusīs?
Literārs Mistrojums / / September 28, 2023
Sekas būs katastrofālas.
Jūras līmenis paaugstināsies par 58 metriem
Video: Business Insider / YouTube
Lai visa Antarktikas ledus sega gandrīz pilnībā izkustu, pietiekami Vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās par 10 grādiem. Tajā pašā laikā jūras līmenis celsies pie 58 m.
Šis vadīs daudzu piekrastes pilsētu iznīcināšanai. To vidū ir Londona, Ņujorka, Ņūorleāna, Kaira, Bangkoka, Venēcija, Kopenhāgena, Mumbaja, Kolkata, Honkonga, Šanhaja, Buenosairesa, Sietla, Sandjego, Sanktpēterburga, Rīga un Stokholma.
Var ne tikai pilsētas, bet arī atsevišķi reģioni un veselas valstis paslēpties zem ūdens. Piemēram, lielas teritorijas Nīderlandē un Dānijā, lielas Kanādas un Krievijas teritorijas, Bangladeša, gandrīz viss ASV Floridas štats, Paragvaja un daļa Centrālamerikas applūda. Un Kambodža pārvērtīsies par salu.
Arī Ķīna un Austrālija ir katastrofa ietekmēs. Pirmkārt, Ķīnas piekrastes provinces, kurās dzīvo aptuveni 600 miljoni cilvēku, un blīvi apdzīvotā Austrālijas piekraste, kur koncentrējas aptuveni četras piektdaļas kontinenta iedzīvotāju.
Gandrīz 40% planētas iedzīvotāju mājas tiks izskalotas
Saskaņā ar Ziņot Pasaules Banka, ja nākamo 30 gadu laikā vidējā globālā temperatūra paaugstināsies par 2 grādiem, aptuveni 216 miljoniem cilvēku Subsahāras Āfrikā, Dienvidāzijā un Latīņamerikā būs spiesti bēgt no savas Mājas. Tādus cilvēkus sauc par klimata bēgļiem.
Kas notiek, ja temperatūra paaugstināsies 10 grādi uzreiz? Saskaņā ar Kalifornijas universitātes glaciologa Metjū Morligema datiem gandrīz 40% pasaules iedzīvotāju tiešraide apgabalos, kas varētu tikt appludināti, ja Antarktīda izkusīs. Tas nozīmē, ka pasaulē būs vismaz 3,5 miljardi klimata bēgļu.
Cilvēce piedzīvos saldūdens trūkumu
Tie, kas dzīvo iekšzemē, var domāt, ka Antarktikas ledus kušana ietekmēs tikai piekrastes iedzīvotājus. Bet tā nav taisnība.
Uz Antarktīda koncentrēts apmēram 61% no visa saldūdens uz Zemes. Protams, saldēta. Šķiet, ka, ja kontinents izkusīs, visas dzeršanas problēmas pasaulē nekavējoties tiks atrisinātas. Tomēr patiesībā efekts būs pretējs.
Ja jūras līmenis paaugstinās par minētajiem 58 m, sālsūdens Pasaules okeāns sāksies caurstrāvot gruntsūdeņos kontinentu iekšienē. Tas ne tikai samazinās dzeramā ūdens krājumus, bet arī nodarīs milzīgus zaudējumus lauksaimniecībai. Apūdeņošana kļūs neiespējama – pat relatīvā attālumā no krasta akās un ūdens nesējslāņos parādīsies sāls.
Okeānā būs daudz potenciāli bīstamu mikroorganismu
Mēs skatījāmies tādas šausmu filmas kā "kaut ko"Galdnieks, kur cilvēkiem naidīgas dzīvības formas, kas miljoniem gadu gaidīja ledū, atkusa un veica slaktiņu? Mikrobiologi no Montānas štata universitātes apsvērtka tas ir pilnīgi reāls scenārijs. Protams, mūžīgajā sasalumā nevar atrast milzu citplanētiešu mutantu zirnekļus, taču kaut kāds buboņu mēris vai Sibīrijas mēris ir apsveicami.
Zinātnieki Antarktīdu sauc par gēnu krātuvi. Tur "konservēti" daži mikroorganismi vairāk 8 miljonus gadu vecs un joprojām dzīvotspējīgs. Ledus kušanas rezultātā tiks atbrīvoti vīrusi, baktērijas, sēnītes un citi mikrobi, kas līdz šim bijuši iesprostoti.
Slimību izplatību būs ārkārtīgi grūti palēnināt, jo mūsdienu dzīvajām būtnēm nav imunitātes pret seniem draudiem.
Ir zināmi gadījumi, kad nesasaldēti patogēni inficēja cilvēkus. Piemēram, 2016. gadā senie strīdi Sibīrijas mēris, glabājas Sibīrijas ledū, atveda līdz bērna nāvei un vēl 20 cilvēku hospitalizācijai, vienlaikus nogalinot vairākus tūkstošus briežu.
Zinātnieki no Helsinku universitātes simulēts mikroorganismu izplatību no mūžīgā sasaluma un nonāca pie secinājuma, ka pat viens sens patogēns var izraisīt masveida epidēmijas un nāvi visā pasaulē.
Kopumā, ja viss, kas snauž Antarktīdas ledū, pēkšņi pamostas un nonāk okeāna ūdenī, pandēmija korona vīruss Cilvēcei tās šķitīs vieglas sezonālās iesnas.
Seismiskā aktivitāte palielināsies uz planētas
Antarktīdas kušana radīs daudz mazāk acīmredzamas sekas nekā jūras līmeņa celšanās. Hārvardas universitātes profesors Džerijs Mitrovica skaidroka Antarktikas ledus segas zaudēšana nozīmē arī pārmaiņas smagums Zeme.
Mūsu planēta griežas ap savu asi kā daiļslidotājs uz ledus. Ja slidotājs kustina roku vai kāju, viņa masas centrs nedaudz nobīdīsies un mainīsies viņa griešanās. Tas pats ir ar visu planētu. Viss ledus Antarktīdā sver aptuveni 24 kvadriljoni 380 triljoni tonnu.
Ja šī masa ir sadalīta pa visu planētu, diena uz Zemes pagarināsies uz 20 sekundēm.
Šķiet, ka dienas un naktis uz Zemes kļūs garākas – būs vairāk laika pasnausties pirms darba. Taču tās nav vienīgās sekas. Ledāju kušana un gravitācijas izmaiņas paātrinās mūsu planētas tektonisko plākšņu un mantijas kustību un līdz ar to radīs jaunas seismiski bīstamas zonas un vulkāniskās aktivitātes zonas. Ledus ietekmes par magmas kustību planētas apvalkā un, ja tā kūst, pat tajās vietās kontinentu dziļumos, kur zemestrīces - reti, var kļūt seismisks.
Piemēram: jau tagad, ledāju kušanas dēļ Islandē un Grenlandē, blakus reģionos notiek vulkāniska darbība palielinājies 20-30 reizes. Antarktīdā ir vismaz 138 vulkāni. Pēdējo reizi viņi masveidā izcēlās apmēram pirms 18 tūkstošiem gadu – un uzsildīja Zemi tik ļoti, ka ledus laikmets beidzās. Tātad vienmēr neaizmirstams Eijafjallajökull salīdzinājumā ar viņiem tas šķitīs tikai degošu riepu kalns.
Laikapstākļi mainīsies neprognozējami
Antarktīdas ledus izzušana radīs jaunus laika apstākļus. Kā runā Apvienotās Karalistes Ekseteras universitātes meteoroloģe Ketrīna Bredšova, ledus segas virsma kontinentā ir ļoti spilgta un atstaro 50-80% no uz tās krītošās saules gaismas. Kur nav seguma, atsedzas tumšāka augsne. Tas sliktāk atstaro gaismu un tāpēc absorbē vairāk saules siltuma.
Ja Antarktīda izkusīs un pārstās atstarot saules gaismu, planēta sāks vēl vairāk sasilt. Temperatūras paaugstināšanās vadīs uz to, ka mainīsies vēja virzieni un palielināsies lietus daudzums gan pašā kontinentā, gan visā Zemē. Turklāt, pateicoties tam, ka okeānā ieplūdīs daudz saldūdens, okeāna straumes tiks pārorientētas – un jauni neparedzami sausumi un viesuļvētras.
Daudzas dzīvnieku sugas izmirs
Antarktīda bieži tiek uzskatīta par aukstu un nedzīvu kontinentu, taču patiesībā tā ir mājvieta dažādām dzīvām būtnēm – pingvīniem, roņiem, vaļiem un daudziem jūras putniem. Antarktikas dzīvnieku populācijas jau tagad samazinās. Pētījumi Austrālijas zinātnieki no Kvīnslendas universitātes liecina, ka līdz gadsimta beigām, ja globālā sasilšana netiks apturēta, vismaz 65% Antarktīdā dzīvojošo sugu vienkārši izmirs.
Līdzīgs liktenis sagaida ne tikai aukstummīlīgos pola iemītniekus, bet arī daudzus jūras dzīvniekus Pasaules okeānā, jo Antarktīdas kušana izjauks ūdens un sāls līdzsvaru, kā arī apgrozībā aukstās un siltās straumes visā planētā. Krili un fitoplanktons, kas atrodas barības ķēdes apakšā, cietīs pirmie, un, to populācijai samazinoties, ies bojā arī tūkstošiem sugu, kas ar tiem barojas.
Antarktīda atkal kļūs zaļa
Apmēram pirms 90 miljoniem gadu Antarktīda jau bija zaļa. Kontinentā uzplauka tādi purvaini tropu meži, kādi tagad aug Jaunzēlandē, tikai tie dinozauri klīda. Četrus mēnešus šie meži niris polārās nakts tumsā, un pārējo gadu apgaismoja spoža saule. Vidējā gaisa temperatūra sasniedza 19 grādus pēc Celsija.
Ja ledus izkusīs, šai zemei ir visas iespējas atkal pārklāties ar veģetāciju. Insubrijas universitātes itāļu speciālistu pētījums parādītka zāles un sūnas Antarktīdā globālās sasilšanas dēļ ir sākušas attīstīties vismaz piecas reizes ātrāk nekā pirms 50 gadiem. Turklāt dažas aļģes jau ir pārvaldīt nosēsties tieši uz sniega, kā mēslojumu izmantojot izkārnījumus pingvīni un citi putni.
Maz ticams, ka Antarktīda atkal iegūs tropu mežus, pat ja tā pilnībā izkusīs, taču tur var parādīties tundras un stepes. Visticamāk, tā klimats atgādinās mūsdienu Aļaskas vai Ziemeļskandināvijas apstākļi. Iespējams, kontinentu var apdzīvot cilvēki.
Protams, saimniekošana, kad periodiski iestājas polārā nakts, nav īpaši ērta. Savukārt, kad vairāk nekā trešdaļa planētas iedzīvotāju zaudēs mājokli pasaules okeāna dēļ, kas pārpludinājis pilsētas, ir nepieciešams sakārtot vietas jaunām kolonijas tev nevajadzēs.
Un tad sāksies jauns ledus laikmets
Tieši to pieļauj zinātnieki, lai gan no pirmā acu uzmetiena nav skaidrs, kā globālā sasilšana var izraisīt globālo sasalšanu.
Pētījumi parādītka Antarktikas ledus segas kušana izjauks līdzsvaru starp sāli un saldūdens. Tas savukārt liks okeānam absorbēt vairāk oglekļa dioksīda no atmosfēras, samazinot siltumnīcas efektu.
Sākumā tas var šķist laba lieta, jo siltumnīcas efekts izraisa globālo sasilšanu. Bet noteiktā brīdī līdzsvara izmaiņas CO absorbcijas procesā2 okeāns varētu kalpot kā katalizators jaunam ledus laikmetam. Pēdējo 1,6 miljonu gadu laikā šis noticis vismaz 25 reizes. Dabiskā lietu gaitā nākamais ledus laikmets būtu iestājies pēc daudziem tūkstošiem gadu, taču antropogēno faktoru ietekmē cikls ir paātrinājies.
Tātad, ja Antarktīda izkusīs, cilvēce ilgi nebaudīs siltās dienas. Aukstums atgriezīsies un kļūs smagāks. Visā planētā.
Labāk to noskaidrot arī teorētiski🧐
- Kas notiks, ja saule pazūd
- Kas notiks, ja Mēness pārvērtīsies par melno caurumu
- Kas notiktu, ja Zeme pēkšņi apstātos
- 9 iespējamās katastrofas, kas var iznīcināt cilvēci uz visiem laikiem