Kā grupu terapija palīdz izzināt sevi un mainīt savu dzīvi
Literārs Mistrojums / / April 02, 2023
Tas ietaupa ne sliktāk kā personīgās nodarbības, taču tas maksā mazāk.
Kas ir grupu psihoterapija
Grupu psihoterapija ir regulāra neliela cilvēku skaita tikšanās speciālista vadībā, kuras laikā dalībnieki palīdzēt viens otru, lai risinātu personiskas, starppersonu un sociālās problēmas.
Ir daudz veidu grupu psihoterapijas. Tos var nosacīti sadalīt pēc šādiem kritērijiem:
- Atvērtības pakāpes. Ir grupas, kurām var pievienoties jebkurā laikā. Viņu sastāvs ir mainīgs: cilvēki var nākt un iet, kā vēlas. Ir arī slēgtas grupas. Tajās dalībnieki vienlaikus sāk terapiju un kopā iziet to līdz pašām beigām.
- Terapijas mērķi. Ir prasmju grupas, kuru mērķis ir risināt noteiktas problēmas. Piemēram, tā varētu būt dusmu vadības apmācība vai alkoholisma apkarošana. Ir arī eksistenciālas kopienas, kurām ir vairāk filozofisku fokusu un kuras ir veltītas sevis izpratnei, potenciāla atraisīšanai un personības maiņai. Psihodinamiskās grupas var apvienot abus - sevis izzināšanu un specifisku prasmju attīstību.
- Dalībnieku viendabīgums. Atkarībā no mērķa grupā var ietilpt cilvēki ar līdzīgām problēmām, piemēram, alkoholisms vai depresija, vai arī pavisam citi cilvēki. Dalībniekus var atlasīt arī pēc dzimuma, vecuma, noteiktu traucējumu esamības vai dzīves apstākļiem.
- Izmantotās norādes. Grupu formātā var izmantot dažādus terapijas veidus: kognitīvās uzvedības (CBT), pieņemšanas un atbildības terapiju, darījumu analīzi, mākslas dziedināšanu un daudz ko citu.
Kā likums, psihoterapeits savā darbā neaprobežojas ar vienu pieeju.
Jekaterina Dombrovska
Es izmantoju dažādas pieejas: CBT, pieņemšanas un atbildības terapija, dialektiskā uzvedības terapija, mākslas terapija. Vispirms es nosaku nodarbību struktūru un pēc tam atlasu rīkus, kas var noderēt.
Kā grupu terapija palīdz mainīties uz labo pusi
Grupu psihoterapijas veidi ļoti atšķiras viens no otra, taču tiem visiem ir vairāki kopīgi terapeitiskie faktori.
Sniedz atbalstu
Kad cilvēks saskaras ar garīgiem traucējumiem vai dzīves grūtībām, viņš var justies izolēts no citiem. Grupas aktivitātes palīdz pārvarēt jūtas vientulība.
Klausoties citu dalībnieku stāstus, cilvēki saprot, ka viņu domas un emocijas ir līdzīgas. Izrādās, ka citi cīnās ar tām pašām problēmām, piedzīvo līdzīgas grūtības – un tas sniedz atvieglojumu.
Turklāt, kad grupas dalībnieki novēro savu biedru panākumus, tas iedveš optimismu par viņu stāvokli: "Ja citi to spēj, varu arī es."
Palīdz izzināt sevi, sazinoties ar citiem
Nonācis grupā, cilvēks turpina uzvesties ierastajā veidā – kā tas notiek parastajā dzīvē.
Jekaterina Dombrovska
Mijiedarbojoties ar citiem dalībniekiem, cilvēks sazinās ar viņiem tāpat kā ar saviem vecākiem vai citiem cilvēkiem no “lielās pasaules”. Vērojot jaunās attiecības, mēs varam izsekot kļūdām, uzlabot komunikācijas prasmes un attīstīt jaunus uzvedības veidus. Un tas viss ērtā un uzticamā vidē.
Piemēram, ja cilvēks ir pieradis novelt atbildību par savu dzīvi uz citiem, viņš ieskatīsies grupai ar spēcīgu personību – terapeitu vai citu vadītāju –, lai tai pieķertos un saņemtos ieteikumus.
Un tas, kurš nav pieradis pievērst uzmanību citiem cilvēkiem, mēģinās to pārvilkt pie sevis. Piemēram, pārtrauc, ilgi runā par savām problēmām un ignorē svešinieku diskusijas.
Saņemot atsauksmes par sevi no citiem grupas dalībniekiem un terapeita, cilvēkam ir iespēja ieraudzīt šos modeļus un spert soli pretī pārmaiņām. Tajā pašā laikā Jekaterina Dombrovskaja atzīmē, ka var gūt labumu, vienkārši vērojot citus.
Kad grupa analizē vienas personas situāciju, citi salīdzina savu personīgo pieredzi un bieži atrod paralēles. Tādējādi stāsts par vienu var mudināt citus saprast viņu problēmu.
Ļauj pilnveidot komunikācijas prasmes
Grupā valda uzticības un atklātības gaisotne, un cilvēks iegūst iespēju uzzināt, ko par viņu īsti domā citi, kā uztver viņa uzvedību, kā redz viņa problēmas.
Saņemot atsauksmes no citiem, viņš var uzlabot savas prasmes. komunikācija - tikt galā ar to, kas viņam traucē veidot attiecības reālajā dzīvē.
Jekaterina Dombrovska
Katram terapijas dalībniekam ir atšķirīga attieksme pret citiem grupas dalībniekiem: kāds viņus kaitina, kādam patīk, kāds atstāj vienaldzīgus. Izpētot šo emociju un reakciju cēloņus, cilvēki iemācās efektīvāk mijiedarboties ar citiem un pēc tam šīs zināšanas pielietot savā dzīvē.
Kādiem traucējumiem grupas terapija ir efektīva?
Divas metaanalīzes apstiprinājaka grupu darbs ir tikpat efektīvs depresijas un trauksmes simptomu mazināšanā kā tiešs kontakts ar terapeitu.
Papildus šiem izplatītajiem traucējumiem arī grupu terapija piemērots ar šādiem nosacījumiem:
- pēctraumatiskā stresa sindroms;
- ēšanas traucējumi;
- nopietnas slimības, piemēram, vēzis;
- mīļotā zaudējums;
- dažādas atkarības;
- emocionāli personības traucējumi;
- uzvedības un komunikācijas problēmas.
Grupu darbs var palīdzēt arī tiem, kas vēlas sevi pilnveidot un vēlas mācīties un augt drošā vidē.
Kā darbojas grupu terapija?
Parasti sapulcēs piedalīties no 5 līdz 15 cilvēkiem, nodarbība ilgst 1-2 stundas un tiek atkārtota katru nedēļu. Nodarbības saturs ir atkarīgs no terapijas metodes un mērķiem.
Atvērtajā grupā sesija parasti sākas ar jaunu dalībnieku iepazīšanu. Tad katrs kaut ko stāsta, dalās pieredzē un emocijās.
Slēgtā grupā, kur visi dalībnieki ir labi pazīstami, sesijas sākumā tiek izvērtēta iepriekšējā nedēļa. Cilvēki runā par savu depresijas līmeni un trauksme, atcerieties nozīmīgus notikumus, ar kuriem vēlaties dalīties.
Ja terapeits uzdod mājasdarbus, to izpildi var pārrunāt sesijā – kas noticis, kādas grūtības radušās. Arī dažus vingrinājumus var veikt tieši klasē un pēc tam apspriest rezultātus. Sesijas noslēgumā katrs stāsta par savām emocijām un sajūtām, sniedz un saņem atgriezenisko saiti.
Grupu terapijas jaunpienācējiem sākumā var būt neērti atvērties svešiniekiem. Tomēr šī sajūta ātri pāriet.
Jekaterina Dombrovska
Klausoties citu cilvēku stāstus un vērojot to attīstību, pat visintrovertākie dalībnieki galu galā nolemj ar kaut ko dalīties. Laika gaitā grupā izveidojas siltas uzticības attiecības.
Kā jebkurā kopienā, arī terapijas grupās starp dalībniekiem var izcelties strīdi. Tas ne tikai nekaitē ārstēšanai, bet var arī labvēlīgi ietekmēt.
Terapeits nemēģina klusēt konflikts, bet izmanto to kā materiālu darbam – palīdz cilvēkiem pārvarēt pretrunas sevī, saprast, kādi uzskati slēpjas aiz viņu reakcijas, un izstrādāt adaptīvās uzvedības stratēģijas.
Kas attiecas uz sesiju skaitu, tas viss ir atkarīgs no terapijas veida. Piemēram, prasmju grupas var būt paredzētas 10-15 sesijām, kuru laikā cilvēki pamazām apgūs noderīgas prasmes.
Tajā pašā laikā cita veida terapeitiskajām tikšanās reizēm var nebūt skaidras struktūras. Nodarbības tēma būs atkarīga no tā, ar ko dalībnieki ieradīsies.
Kā izmēģināt grupu terapiju
Uzziniet, kādas grupu terapijas nodarbības piedāvā jūsu reģionā. Pirms ierakstīšanas konsultējieties ar speciālistu, kas strādā ar grupu, un precizējiet:
- Kāda ir viņa izglītība un darba pieredze?. Uzziniet, vai speciālists kādreiz ir strādājis ar cilvēkiem, kuriem ir bijušas tādas pašas problēmas kā jums.
- Vai nodarbības palīdzēs sasniegt jūsu mērķus?. Izlemiet, ko vēlaties no grupu terapijas: tikt galā ar traucējumiem, atmest slikto ieradumu, kopumā uzlabo pašsajūtu, attīsta dažas personības iezīmes, pārdzīvo grūtos laikus, uzlabojas attiecības. Atkarībā no jūsu mērķa terapeits ieteiks labāko variantu.
- Cik cilvēku būs grupā. Mazās kopienās dalībnieki saņem lielu uzmanību un var detalizēti apspriest savas problēmas un grūtības. Tajā pašā laikā daudzu grupu dalībnieki tiekas ar lielu skaitu cilvēku, no kuriem katrs var rādīt labu piemēru vai radīt vērtīgu domu.
Ja jūs jau strādājat ar terapeitu, jautājiet viņam, vai jums vajadzētu pievienot grupu sesijas individuālajām sesijām vai pilnībā aizstāt personīgās tikšanās ar darbu ar citiem cilvēkiem.
Izlasi arī🧐
- Bērnības traumas un hipnozes ārstēšana: šīs filmas par psihologiem un psihoterapiju jūs pārsteigs
- 11 bezmaksas tiešsaistes resursi psiholoģiskai palīdzībai
- Kā uzzināt, kad ir pienācis laiks apmeklēt psihoterapeitu
- “Tagad mēs neesam viens pret otru, bet kopā pret problēmām”: stāsts par pāri, kuru izglāba ģimenes terapija
- Kāpēc pašdiagnoze ir kaitīga un ko darīt tā vietā