Pasaulē vecākais fosilā ziedēšanas augs atklāts Ķīnā
Literārs Mistrojums / / January 24, 2022
Šis atradums varētu pārrakstīt ziedu evolūcijas vēsturi.
Senāko zināmo ziedu pumpuru fosiliju atklājuši pētnieki Ķīnā. "Tas ļoti atšķiras no tā, ko mēs zinām par senajiem ziediem no grāmatām," teica Tiešā zinātne Sjiņ Vans no Naņdzjinas Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūta.
Zieds, ko pētnieki nodēvējuši par Florigerminis jurassica, pieder pie segsēklu dzimtas, tas ir, ziedoša auga. To izcelsme ir diskusiju priekšmets paleobioloģijā, jo šādi ziedi parasti ir pārāk trausli, lai izdzīvotu fosilā ierakstā miljoniem gadu. To evolūcijas pierādījumi ir pārāk ieskicīgi.
Iepriekš tika uzskatīts, ka tie pastāvēja krīta laikmetā pirms 66 līdz 145 miljoniem gadu, taču ir daži pēdējo desmitgažu laikā atklātās fosilijas, kas liecina par daudz agrāku izcelsmi.
Viena no šīm fosilijām ir senais zieds Nanjinganthus dendrostyla, kura atklājums bija paziņoja vēl 2018. gadā. Viņš ir pat vecāks par F. jurassica, taču tās kā patiesi ziedoša auga statuss ir izrādījies pretrunīgs. Daži pētnieki uzskata, ka N. dendrostyla nav pietiekami sarežģīta, lai to uzskatītu par segsēklu, savukārt citi apgalvo, ka tas ir pārāk sarežģīts, lai tas būtu neziedošs augs.
F. Savukārt jurassica ietver ne tikai lapas zaru, bet arī fiziski savienotus augļus un ziedu pumpurus, skaidroja Sjiņ Vans. Tas novērš visas neskaidrības: ja vienam augam var būt pumpurs un nobrieduši augļi, tas nozīmē, ka starpposmā ir ziedi.
Pētnieki uzskata, ka viņu atklājums F. jurassica izraisīs ziedošo augu izcelsmes pārdomāšanu un atgriezīs ziedu evolūciju vēsturē vismaz par pāris desmitiem miljonu gadu.
Izlasi arī🧐
- Ķīnā atrasta ola ar lieliski saglabājušos dinozaura embriju
- Biologi paziņo par sesto masveida izmiršanu
- Gibraltārā atrasta neandertāliešu ala, kur neviens cilvēks nav spēris kāju 40 000 gadu